Jau piekto gadu pēc kārtas šādu cilvēku skaits Latvijā svārstās ap 12%. Tas nozīmē, ka vismaz attieksmes līmenī Latvijas iedzīvotāju plāni emigrēt būtiski nav mainījušies jau vairākus gadus. Labā ziņā gan ir tā, ka šobrīd šādu cilvēku skaits ir uz pusi mazāks nekā krīzes laikā pirms 10 gadiem.
“Iedzīvotāju īpatsvars, kas tā nosacīti sēž uz čemodāniem un saka – “dodiet man iespēju un es braucu no šejienes prom”, - ir ļoti liels. Mēs varētu teorētiski sagaidīt, ka tas samazinās, jo oficiālā statistika rāda, ka dzīves līmenis jau augot un arī vidējā alga pieaugot. Tad emigrācijas pētnieki skaita un izsaka pieņēmumus, ka varbūt tie oficiālie emigrācijas apjomi ir nedaudz samazinājušies, bet vienalga, mēs redzam, ka tas potenciāls, kuriem te nepatīk un kuri grib braukt projām, ir ļoti, ļoti liels,” atzina Kaktiņš.
“Un vismaz, cik tālu ir runa par aptaujām, tad pēdējos gadus tas [skaits] nemainās, nesamazinās, ko teorētiski mēs varētu sagaidīt. Ko tas nozīmē? Vismaz no mana skatupunktā, kā es to interpretēju – tas nozīmē, ka emigrācija turpināsies, cilvēki, visticamāk, turpmākos gadus turpinās no šejienes lielākā skaitā braukt projām, nekā atgriezties Latvijā,” atzina Kaktiņš.