Aptauju veica Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, un visiem ārstiem izsūtītās anketas aizpildīja vairāk nekā 2600 ārstu, gandrīz trešdaļa visu Latvijas ārstu. Ārstiem arī jautāja par oriģinālajiem medikamentiem un ģenēriskajām zālēm. Tās - līdzvērtīgas efektivitātes zāles - var sākt ražot, kad oriģinālajiem medikamentiem beidzas patenta aizsardzība. Ārstu aptaujā ir vairāki apgalvojumi, par kuriem paust attieksmi. Piemēram, apgalvojumam, ka oriģinālajiem medikamentiem jādod priekšrocības, jo tie ir labāk pārbaudīti, pilnībā vai drīzāk piekrīt ap 70% ārstu. Vēl vairāk – 78% - ārstu šāda attieksme būtu, ja medikamentu pacients jau lietojis un ir zināma atbildes reakcija.
“Tie ir jautājumi, kuros mēs varam redzēt mūsu ārstu attieksmi. Te nav jāsaka: labi slikti, forši, neforši, mums ir jāsaprot, ka mums ir šāda situācija mūsu valstī ar šādu pasaules uztveri, nav ko pārlauzt šādu uztveri, ja tur ir 80% vienvirziena domāšana,” norāda LĀB vadītājs Pēteris Apinis. Viņš arī norāda, ka aptaujā 84% ārstu piekrīt, ka lēmums par oriģinālā vai ģenēriskā medikamenta izvēli ārstam būtu jāpieņem kopā ar pacientu.
“No mana viedokļa ģenēriskais medikaments gandrīz vienmēr ir tieši tāds pats kā oriģinālais preparāts. Pat ja atšķiras palīgvielas, saistvielas, tad tās atšķirības ir pārāk mazas, lai mēs ātri varētu izpētīt, vai nav kādas atšķirīgas reakcijas; es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka bioloģiskajos medikamentos nevar pēc šīs spēles spēlēt,” saka Apinis.
Taču, vai pacientu ārstēšana ar lētākām zālēm atbilst Hipokrāta zvērestam, pagājušajā nedēļā 8. Latvijas ārstu kongresā savā lekcijā jautāja pazīstamā kardioloģe Iveta Mintāle.
„Beigu beigās, mēģinot ārstēt pacientus lēti, mēs ārstējam viņus ar neko, es gribētu teikt – ar neko,”
sacīja Mintāle, kura ir Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostikas nodaļas vadītāja. Viņa Latvijas Radio arī norādīja, ka ir situācijas, kad izteikumi „labāk kaut kas lētāks nekā nekas vispār”, neizturot kritiku. „Mēs ārstējam pacientus ar nepārbaudītām, nepierādītām zālēm, kuras varbūt ir līdzīgas oriģinālam, bet lielākajā daļā gadījumu tas absolūti neatbilst patiesībai,” norādīja Mintāle.
Aptaujā aptuveni puse ārstu pilnīgi vai drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, ka oriģinālās un ģenēriskās zāles praktiski neatšķiras, tādēļ pacientam būtu nozīmējamas lētākie medikamenti. Ārvalstīs kritikas ir mazāk. Pirms diviem gadiem daudzu valstu pētījumu pārskatā atklājās, ka ģenēriķu efektivāti, kvalitāti un drošumu kritizē nedaudz zem 30% ārstu.
Tomēr visi aptiekās pieejamie medikamenti ir efektīvi, kvalitatīvi, pārbaudīti un droši,
uzsver Latvijas Zāļu aģentūras pārstāve Dita Okmane. „Noteikti negribētu ģenēriskās zāles saukt „kaut kas”. Vispirms tad jāpalūkojas, kas ir ģenēriskās zāles. Tās ir zāles, kuras ražotas, izmantojot tādas pašas aktīvās vielas un zāļu formas kā noteiktām oriģinālām zālēm,” pauž Okmane.
Zāļu valsts aģentūra arī šogad sadarbībā ar biedrību „Veselības projekti Latvijai” izdevusi īpaši ārstiem paredzētu bukletu par ģenēriskajām zālēm.
Ārstam vienmēr ir jāpajautā pacientam, vai viņš spēs atļauties oriģinālās zāles, saka Teksasas Universitātes asociētais profesors, endokrinologs Uģis Gruntmanis. „Šie medikamenti ir identiski. Es esmu bijis ārsts 25 gadus. Man nekad [pacientiem] nav bijušas šausmīgas blaknes, kad es pārdzīvotu, ka es neesmu izrakstījis “trade” (oriģinālo) medikamentu. Es uzskatu, ka šie ārsti, kas šādi uzskata, ir farmācijas kompāniju ietekmēti cilvēki,” saka Gruntmanis.
Zāļu aģentūrā uzsver, ka tikai ārsta kompetencē ir izvērtēt, kuras zāles ir piemērotākās pacientam, tomēr ārstam arī jānoskaidro, vai pacients varēs izrakstītās zāles iegādāties.
