"Viens bija, kad vienkārši jauns cilvēks izskrēja no meža un nolika galvu uz sliedes.
Pārējie ir bijuši, kad iet, iet gar sliedēm un pēdējā brīdī izlec priekšā, uzliek kapuci galvā, un sanāk sitiens. Tās nelabās sajūtas nāk pēc tam. Tajā brīdī tu pat nepaspēj nobīties," pastāstīja Maksims.
Ir tādi redzami gadījumi, kad cilvēks atrodas, piemēram, uz dzelzceļa sliedēm vai uz daudzstāvu nama jumta, tomēr ļoti bieži signāli par pašnāvnieciskām domām nemaz nav tik viegli pamanāmi.
Latvijā izpratnes par mentālās veselības nozīmību aizvien trūkst. Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju aptaujā atzinuši, ka viņi nebūtu spējīgi atpazīt cilvēku ar pašnāvnieciskām tieksmēm.
Maigurs Cepurītis 23 gadus veco dēlu zaudēja pirms diviem gadiem. "Viņš bija pie manis, strādājām siltumnīcā. Man nekādas nojautas nebija, ka viņš varētu to izdarīt. Viņš bija hiperaktīvs un ļoti jautrs cilvēks pēc dabas," pastāstīja Cepurītis.
Brāli pirms diviem gadiem zaudēja vēl kāda jauna sieviete, kura kopā ar Maiguru Cepurīti tagad apņēmusies sabiedrībā biežāk runāt par pašnāvībām un mentālo veselību.
"Sabiedrības attieksmes dēļ sajūtas, ka es neesmu normāls, ka es esmu traks vai vēl kaut kas tamlīdzīgs.
Šādas domas bieži vien attur cilvēkus tiešām meklēt palīdzību un uztvert mentālās veselības problēmas kā slimību, kuru var ārstēt. Ļoti žēl, ka man neiznāca izglābt pašas brāli, bet ļoti labi, ja mana pieredze, ja manas zināšanas var palīdzēt kādam izglābt dzīvību, tad es būšu ļoti priecīga," sacīja Anželika Jaunzema.
Psihoterapeits Nilss Sakss Konstantinovs pasākumā uzsvēra, ka bērniem gan ģimenēs, gan skolās jau no agras bērnības jāmāca lūgt palīdzību.
"Ja mums ar cilvēku ir pietiekami labas attiecības, mums ir emocionāli tuvas attiecības, mēs esam ieinteresēti viņa dzīvē, tad principā mums ir šī sajūta, ka kaut kas nav tā, kā bija. Kaut kas ir pamainījies. Kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu. Un tas ir tas brīdis, kad vienkārši tādiem vārdiem arī pateikt – klau, man šķiet, kaut kas īsti nav," uzsvēra Konstantinovs.
Savukārt vēl citi psihoterapeiti norādīja, ka par pašnāvnieciskām domām var liecināt arī tas, ja cilvēks sevi uzskata par apgrūtinājumu un nastu citiem, viņam ir atrauta piederības sajūta, notrulinājies izdzīvošanas instinkts un pieejami līdzekļi pašnāvības veikšanai.
KONTEKSTS:
Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem, rāda Pasaules Veselības organizācijas dati. Pērn Latvijā sev dzīvību atņēma 288 cilvēki, viņu vidū – 40 pusaudži un jaunieši. Bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos labprātīgi no dzīves aizgājuši jau 210 cilvēki. Psihoterapeiti norāda, ka pusaudžu vidū pašnāvības ir problēma un trūkst datu, lai viņiem palīdzētu.
