Aptaujas rezultātos apkopoti ārstu viedokļi par atalgojumu, kā arī veselības aprūpes sistēmas reformu kopumā. Pētījumā piedalījušies gandrīz 3000 mediķu. Puse no viņiem atzinuši, ka izjūt algas pieaugumu.
Apkopoti arī viedokļi par gaidām attiecībā uz ienākumu pieaugumu.
“Katrs ceturtais saka, ka viņam vispār nebija nekādu gaidu vai cerību, nu jādomā, ka tas bija patīkams pārsteigums, ka no šī gada ir vairāk naudas. Bet 43% saka, ka tomēr mazāk bija uz kaut ko cerējuši,” stāstīja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Piektdaļa mediķu norādījuši, ka, viņuprāt, ienākumu nevienlīdzība ir pieaugusi. Taču starp faktoriem, kas mediķu darbam traucē visvairāk, atalgojuma faktors ir tikai ceturtajā vietā.
Mediķus vairāk ietekmē sistēmas reformas un neskaidrība par nākotni, daudzie birokrātiskie pienākumi un grūtības paņemt atvaļinājumu slimības gadījumā.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis atzina, ka “vairāk nekā divas trešdaļas kolēģu e-veselības dēļ strādā ilgāk, jo viņiem ir vienkārši daudz vairāk jāpilda viss kas”.
“Un trešdaļa atzīst, ka viņi ir spiesti mazāk strādāt ar pacientiem, tātad tā ir reāla traģēdija Latvijā,” pauda Apinis.
Plašāki rezultāti par e-veselības sistēmu vēl netika prezentēti, jo notiek to apkopošana. Taču pētījums atklāj datus par veselības aprūpes sistēmas reformu kopumā. To pozitīvi vērtē 15%, negatīvi – gandrīz 30%. Daļa ārstu šādu reformu nav pamanījuši vispār.
“Ārsti mūk no valsts sektora – viņi tur jūtas nedroši, paverdzināti, jo nav viņiem adekvāts atalgojums. Un tas, ko dara veselības aprūpes sistēma – liek ārstiem vairāk skatīties uz papīriem. Liek vairāk strādāt ar papīru, nevis ar pacientu,” pauda Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Renārs Putniņš.
Ārstu biedrība iegūtos rezultātus plāno publicēt. Biedrībā norāda – tā kā reālā situācija neatbilst Veselības ministrijas viedoklim, tad par rezultātiem tiks informēta gan ministrija, gan Nacionālais veselības dienests.
Aptauja arī liecina, ka tikai katrs desmitais ārsts novērojis rindu samazinājumu uz veselības aprūpes pakalpojumiem.
Kaktiņš stāstīja, ka tā ārstu daļa, kas redz rindu samazinājumu, ir ļoti niecīga - tas ir mazāk nekā katrs desmitais ārsts; daļa ārstu pauda, ka rindas varētu būt pat palielinājušas, bet trešā daļa uzskata, ka īstenībā nekas nav mainījies, ja runā par pacientu ievietošanu stacionārā aprūpes gultās.
Aptaujā "Latvijas ārstu vērtējums par e-veselības sistēmu un veselības aprūpes sistēmas reformu", kas notika no 20.aprīļa līdz 7.maijam, piedalījās gandrīz 3000 respondentu. 66% no viņiem strādā valsts sektorā, 36% - privātajā sektorā, bet vēl 19% pašiem pieder prakses.
