Ar minimālu reitinga kāpumu priekšā vēl joprojām partija „Saskaņa”, tālāk vadošā koalīcijas partija ZZS, Nacionālā apvienība, līdzīgās pozīcijās partijas KPV LV un „Vienotība”, un tām seko Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija un „No sirds Latvijai”.
Nedaudz mazinājies, tomēr vēl joprojām liels ir neizlēmušo skaits. Aizvien ievērojama daļa sabiedrības norāda, ka vēlēšanās neplāno piedalīties.
Vēl neizlēmušo balsis sadalot proporcionāli visām aptaujā iekļautajām partijām, var secināt, ja vēlēšanas notiktu rīt, Saeimā diezgan droši iekļūtu piecas partijas. Tieši pie 5% barjeras atrodas Latvijas Reģionu apvienību, vēl divas partijas paliek zem svītras.
Pirmo reizi vairāku mēnešu laikā apstājies koalīcijas partijas popularitātes kritums, un būtiskākās izmaiņas ir vadošās valdības partijas ZZS reitingā.
Pirms mēneša, pēc aptaujas datiem, tas bija noslīdējis rekordzemu, līdz tikai 10% vēlētāju atbalsta, pie tam reitingu lejupslīde bija jau ieilgusi. Bet vismaz šobrīd tā ir apstājusies un vērojams arī neliels kāpums par nepilniem diviem procentpunktiem.
„Varbūt vairāk ir mobilizēti ministri un partija viedokļu paušanā,” pieļauj viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis. „Komunikācija ar sabiedrību ir kļuvusi konkrētāka un precīzāka. Tas nešaubīgi ir devis rezultātus. Esam atrisinājuši jautājumus, kas skar partijas iekšējās problēmas. (..) Tad [bijušās ZZS biedres Ivetas] Grigules kundzes izstāšanās arī varētu būt atstājusi šo pozitīvo iespaidu,” norāda Brigmanis.
No citām partijām – „Vienotības” reitings stāvējis uz vietas, Nacionālajai apvienībai – neliels kāpums, bet salīdzinoši būtisks kritums Artusa Kaimiņa vadītās partijas KPV LV reitingam.
Tas samazinājies par nepilnu pusotru procentpunktu, kas it kā nav daudz, bet pie šāda partijas atbalstītāju skaita tomēr atstāj pamanāmu ietekmi. Pats Kaimiņš interviju par iespējamajiem partijas popularitātes krituma iemesliem atteica, norādot, ka šos datus uzskata par objektīvākajiem, kādi ir pieejami, bet komentēs tos tikai tiešraidē.
Februāra sākumā Latvijas Televīzijas raidījums „De facto” vēstīja par neskaidrībām Kaimiņam piederošā uzņēmuma „Suņu būda” finansējumā un aizdomīgām finanšu plūsmām tajā.
Bet partiju reitingu tabulā vēl kādas būtiskas izmaiņas.
Pirmo reizi starp partijām, kuras, spriežot pēc to atbalstītāju skaita, varētu iekļūt Saeimā, atrodama arī bijušā tieslietu ministrija Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija.
Tās reitings ir pat nedaudz augstāks nekā Saeimas opozīcijas partijai „No sirds Latvijai”, lai arī pēdējā gada laikā partijas atbalstītāju skaits svārstījis tā ap vienu procentu, pat biežāk esot zem tā.
Sociologs Arnis Kaktiņš šo nelielo izrāvienu saista ar izmaiņām partijas līderu sarakstā. „[Juris] Juraša kungs parādījās publiskā apritē, šķiet, jau pirms mēneša vai pirms pusotra, un, ja mēs skatāmies uz aptaujas laiku, lielā mērā tas sakrīt ar to laiku, kad Jurašs partiju iecēla masu līdzekļu uzmanības centrā,” sacīja Kaktiņš. „Citiem vārdiem – mediji par partiju runāja, ka tur kaut kas notiek, nāk klāt jauni cilvēki, lūk, ir Juraša kungs. Es nedomāju, ka viņam ir ļoti augsta atpazīstamība un ka viņš pats par sevi būtu devis lielus plusus, bet viņš radīja troksni,” norāda Kaktiņš.
Jau pēc aptaujas veikšanas Jaunā konservatīvā partija kā vienu no saviem kandidātiem uz Rīgas mēra krēslu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās nosauca bijušo KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, tāpēc, iespējams, ka arī šomēnes šīs partijas popularitāte turpinās pieaugt un tās reitings vēl vairāk pietuvosies 5% barjerai.
