Aptauja: Apkalpojošajā sfērā strādājošie visbiežāk saskaras ar emocionālo vardarbību

ĪSUMĀ:

• VDI aptaujā piedalījās 4000 cilvēku; 70% aptaujāto atzinuši, ka stresa dēļ pasliktinājusies veselība.
• Vairāk nekā puse klientu apkalpošanā strādājošo atzina – ar emocionālo vardarbību saskaras ikdienā.
• Terapeite: darbiniekam jāsaprot, ka viņam nav jāuzņemas atbildība par visām klientu problēmām. 
• Jādomā par savu ķermeni un veselību – darba laikā jāpaēd pusdienas, jāizkustas, norāda terapeite.
• Piemēram, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā pusdienlaikā interesenti iet vingrot uz Kronvalda parku.

VDI īsteno informatīvu kampaņu par psihoemocionālo labsajūtu darba vidē. Valsts pārvaldes iestādēm izsūtītas anketas. Nu pieejami arī rezultāti. Tās aizpildījuši gandrīz 4000 darbinieku un vadītāju 150 iestādēs.

 

99% aptaujāto atzina, ka izjūt paaugstinātu atbildību darbā. No tiem divas trešdaļas uzskata, ka darba apjoms pēdējā laikā palielinājies un līdz ar to izpildes termiņi saīsinājušies. VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa stāstīja, ka lielā aktivitāte norāda uz šīs problēmas aktualitāti.

"Ar šo aptauju mēs gribējām pataustīt temperatūru, uzzināt, kas notiek, kā cilvēki jūtas. Un viņi arī novērtēja to un atzina, ka tas ir īsti laikā, ka viņiem šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un viena daļa cer, ka mēs kaut ko varēsim mainīt. Bet, protams, ir arī skeptiķi, kas saka – nez vai kaut kas mainīsies, jo mēs par šo jau esam sākuši runāt ātrāk. Un lielākā daļa šo darbinieku, kas ir pildījuši anketas, ir ar darba stāžu desmit un vairāk gadu. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jau gana ilgi strādājuši. Viņiem ir iespēja arī salīdzināt, viņiem ir arī liela pieredze tā dēļ un viņi var arī vērtēt," norādīja Zariņa.

 

Viņa stāstīja, ka gandrīz 70% aptaujāto izjūt, ka stresa dēļ viņiem pasliktinājusies veselība. Savukārt, runājot par emocionālo vardarbību, trešā daļa darbinieku uzskata, ka bieži saņem nepamatotu kritiku. Tomēr visspilgtāk šeit iezīmējās klientu apkalpošanas sfēra. Vairāk nekā puse atzina, ka ikdienā ar to saskaras.

Zariņa skaidroja, ka bieži klienti uzskata - apkalpošanas speciālists ir atbildīgs, piemēram, par konkrētu likumprojektu vai kādu problēmu. Geštaltterapeite Elīna Zelčāne stāstīja, ka darbiniekam pašam ir jāsaprot, ka viņam nav jāuzņemas atbildība par visām klientu problēmām.

"Ir jāņem vērā, ka tas būs tāds stresa pilns un reizēm tiešām negatīvas spriedzes pilns darbs. Svarīgākais, kas ir jāatceras, ir neuztvert personīgi šos apvainojumus, uzbrukumus, jo mēs pildām tikai konkrētu funkciju.  Un vienalga, ja tu strādā Valsts ieņēmumu dienestā, tu neesi atbildīgs par nodokļu politiku valstī. Ja tu strādā poliklīnikā, tu neesi atbildīgs, ka pie ārstiem ir garas rindas. Tu dari savu funkciju, tu apkalpo, tu sniedz informāciju. Un, jo skaidrāk mums ir zināms, kas ir mūsu tiesības un pienākumi un kas ir klienta tiesības un pienākumi, jo mums vieglāk ir šo robežu novilkt," atzīmēja Zelčāne.

Terapeite arī skaidroja, ka veselības problēmas stresa dēļ bieži vien ir mūsu pašu vaina. Ir jādomā, vai paši rūpējamies par savu ķermeni un veselību.

Jāatceras paēst pusdienas, kā arī veikt kaut nelielas fiziskās aktivitātes. Tāpat ir jāmāk arī pateikt "nē", ja kāds pienākums nav darbinieka atbildība, un jādomā par darba vidi.

Teiksim, jāizslēdz radio, ja tas traucē veikt pienākumus. Tomēr ir arī lietas, ko uzņēmums var darīt vides uzlabošanai. Piemēram, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) jau četrus gadus tiek veikti dažādi pasākumi darbinieku labsajūtas uzlabošanai. 

"Mēs esam 400 darbinieki, kas strādā aģentūrā. Vidējais darbinieku vecums ir 38 gadi. Un tad 38 gadi - tas ir tāds vecums, kad lielākajai daļai no mūsu darbiniekiem ir bērni pirmsskolas vecumā vai skolas vecumā. Un tad viņi ir ierauti tādā diezgan lielā vāveres ritenī. Ir gan personiskā, privātā dzīve, bērnu skološana un arīdzan darbs, kas ir ļoti intensīvs un atbildīgs šajā aģentūrā. Un mēs kā organizācija piekrītam šai tēzei un saprotam, ka laimīgs un pašrealizējies darbinieks ir arī produktīvs darbinieks," stāstīja CFLA Personālvadības nodaļas vadītāja Sanita Maurīte-Šmite. 

Domājot par darbinieku labsajūtu, aģentūra fokusējas uz trim aspektiem – garīgo veselību, fizisko veselību un darba vidi. Katru gadu tiek rīkoti semināri, lai izglītotu darbiniekus un struktūrvienību vadītājus par izdegšanas simptomiem.

Savukārt saistībā ar fizisko veselību rīko dažādas kampaņas. Piemēram, pusdienlaikā interesenti iet vingrot uz Kronvalda parku.

CFLA cenšas veidot arī atbalstošu darba vidi – darbiniekus aicina izpaust savas intereses un hobijus.

"Viena no mūsu kolēģēm, viņas liela aizraušanās ir ornitoloģija. Un tad viņa spēj atpazīt putnu balsis. Bija liela atsaucība, atkal mēs gājām uz Kronvalda parku - mēs esam ļoti iemīļojuši Kronvalda parku - un mēs gājām un mēģinājām atpazīt putnu balsis. Un tiešām - Kronvalda parkā nav tikai zvirbuļi, tur ir visdažādākās putnu sugas. Un tad mums pašiem bija tāds izaicinājums gan viņus pamanīt, gan atpazīt šīs balsis," stāstīja Maurīte-Šmite. 

Aģentūras pārstāve atzina, ka šādas aktivitātes saliedē darba kolektīvu. Līdz ar to darbinieks jūtas pieņemts un saistīts ar kolēģiem. Reizēm ir nepieciešams tieši tik maz, lai uzlabotu emocionālo darba vidi. Turklāt to iespējams izdarīt bez finanšu resursiem.