Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Atklāts kucēna ačteļu noslēpums

Intervija ar Eviju Kropu par augstākās izglītības nozīmi

Aptauja: 85% augstāko izglītību ieguvušo ieguldījumu izglītībā uzskata par vērtīgu

Kamēr aptuveni trešdaļa vidusskolēnu šaubās, vai turpinās izglītoties un iegūs augstāko izglītību, 85% izglītību ieguvušo darba tirgus dalībnieku atzīst, ka ieguldījums izglītībā bija vērtīgs karjeras izaugsmei, informēja “Swedbank” Finanšu Institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa norādīja, ka mūsdienu pasaulē tehnoloģijas attīstās strauji un reiz iegūtas prasmes nenodrošinās darbu vienā profesijā visu mūžu, tomēr augstākā izglītība dod kritisko domāšanu, spēju vērtēt situāciju, spēju mainīties laikam līdzi un kompetences rīkoties ar tehnoloģijām, nevis sagaidīt, ka tehnoloģijas aizstāj cilvēku darba tirgū.

Intervija ar Eviju Kropu, "Swedbank" Finanšu institūta ekspertiLauris Zvejnieks

    Intervijā  Latvijas Radio Kropa pastāstīja, ka ieguldījumu izglītībā par vērtīgu cilvēki atzinuši neatkarīgi no tā, vai viņi izglītības iegūšanai finanses aizņēmās, vai viņiem palīdzēja ģimene.

    Bet kopumā augstāko izglītību par vērtīgu uzskata aptuveni puse sabiedrības. Visbiežāk viedokli, ka izglītība neatmaksājas, pauduši cilvēki, kuriem pašiem nav augstākās izglītības, cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuri strādā mazkvalificētu darbu.   

    No visiem Latvijā strādājošajiem iedzīvotājiem augstāko izglītību ir ieguvuši 37% nodarbināto.

    Darba un darbinieku meklēšanas portāla CV Online 2019. gadā veiktais atalgojuma pētījums atklāj, ka strādājošie ar augstāko izglītību (augstāko profesionālo izglītību, bakalaura vai maģistra grādu) vidēji visās nozarēs saņem par 28% vairāk nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem redzams, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību kopumā ir apmierinātāki ar savu finansiālo situāciju – vidējais vērtējums 10 ballu skalā ir 6,5 pretstatā iedzīvotājiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas savu finansiālo labklājību vērtē ar 5,1 ballēm, informēja “Swedbank” Finanšu institūts.

    Arī bezdarbnieku rindās ir sastopami augstākās izglītības ieguvēji, tomēr viņu īpatsvars ir ievērojami zemāks nekā starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību (attiecīgi 18% pret 64%).

    Arī nabadzības riska indekss skaidri norāda uz izglītības vērtību – darbspējīgajiem ar augstāko izglītību tas ir 5%, kamēr vidējās un profesionālās izglītības ieguvējiem – 18%, bet cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni – 29%.

    Lai gan statistikas dati skaidri iezīmē tendenci, ka augstākā izglītība pozitīvi ietekmē dzīves apstākļus, finansiālo situāciju un apmierinātību kopumā (64% iedzīvotāju atzīst, ka izglītībai bijusi salīdzinoši būtiska nozīme, iekļaujoties darba tirgū un veidojot karjeru), trešdaļa vidusskolēnu nav pauduši pārliecību par studiju uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

    Viens no iemesliem, kāpēc jaunieši atliek augstākās izglītības iegūšanu – tā saistīta ar gana lielām izmaksām. Jau izpētot studiju maksas finansēšanas struktūru, ir skaidrs, ka lielākā daļa studentu to sedz bez valsts finansējuma atbalsta: saskaņā ar augstākās izglītības pārskatu 55% augstskolās un koledžās imatrikulēto studentu 2018./2019. akadēmiskajā gadā mācījušies par maksu.

    Skaidrojot, kādi faktori iedzīvotāju vērtējumā būtu viņus labāk sagatavojuši vēlamā darba iegūšanai, priekšplānā izvirzīti gan sistēmiski, gan personiskas dabas izaicinājumi. Kā visbūtiskākā tiek minēta iespēja jau studiju laikā gūt praksi, ko atzīst 63% respondentu. Lai gan pēdējos gados vērojama pozitīva tendence šajā jomā, tas ir sistēmisks jautājums, kas prasa vides sakārtošanu, lai studentiem būtu iespēja un darba devējiem vēlme darba tirgū iekļaut arī studējošos. Kā otru faktoru iedzīvotāji (60,2%) minējuši rūpīgāku un cītīgāku attieksmi pret studijām.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti