Bankā norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā krāpnieki ir mainījuši metodes, ar kādām tie uzrunā iedzīvotājus. Pašlaik populāra metode ir zvanīšana, uzdodoties par bankas vai piegādes servisu darbinieku.
Lai gan cilvēku skaits, kas uzķērušies uz blēžu meliem, nav ievērojami pieaudzis, palielinājušās krāpniekiem atdotās naudas summas.
Aptaujā pirms diviem gadiem iedzīvotāji norādīja, ka zaudētās summas visbiežāk bijušas līdz 50 eiro. Taču šogad cilvēkiem visbiežāk izkrāpti 100 līdz 500 un reizēm pat vairāk nekā 1000 eiro.
“Banka nekad nezvana un neprasa jūsu personas datus. Bankai nevajag, lai jūs bankas labā kaut ko apstiprinātu – pateiktu savu lietotājvārdu, apstiprinātu to un ieietu internetbankā, lai mēs redzētu, ka jūs ieejat tajā internetbankā. Bankas darbinieks zina, ar ko viņš runā. Cilvēki diezgan daudzi, aptuveni puse, ir atzinuši, ka viņi ir uzticējušies. Mēs uzticamies pārāk ātri un pārāk vienkārši,” sacīja “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops.
“Swedbank” atgādināja – ir svarīgi atcerēties, ka jūsu internetbankas autorizācijas rīkus nav tiesīgs pieprasīt neviens, pat ne bankas darbinieks. Analizējot aptaujas datus, ir secināts, ka biežāk uz krāpnieku izliktās ēsmas uzķeras gados jauni cilvēki, kā arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.
