…Kamēr ārsti operē slimnieku, zālē tiek iestumts cits pacients ar naudas žūksni rokā. Ārsti pamet pirmo pacientu un ķeras pie otrā. Taču arī viņa operāciju nepabeidz, jo zālē parādās trešais pacients ar veselu naudas koferi. Ar šādu skarbu videoklipu, ko veidojuši pretkorupcijas sargsuņi Lietuvā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nākamās divas nedēļas uzrunās televīzijas skatītājus, brīdinot par ārstu uzpirkšanas sekām un mēģinot pārliecināt, ka kukulis nav risinājums.
„Cilvēku skaits, kas dod neoficiālus maksājumus, dāvanas vai izmanto kaut kādus sakarus vai bartera darījumus, pēc aptaujas datiem, ir sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, (..) tomēr viena trešdaļa uzskata, ka neoficiāli maksājumi vai pazīšanās ir tas, ar ko var tikt pie [ātrāka un labāka] medicīnas pakalpojuma. (..) Uzskatu, ka situācija ir ārkārtēja un apdraud ne tikai veselību, bet arī drošību šai sistēmai,” norāda KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Pēc aptaujas datiem, neoficiālus maksājumus vai pazīšanos biežāk nekā medicīnā iedzīvotāji izmanto vien saskarē ar ceļu policiju. Tāpēc korupcijas mazināšanu medicīnā KNAB izvirzījis par vienu no šā gada prioritātēm. To gan skeptiski vērtē Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš domā, ka birojam būtu svarīgākas problēmas, ko risināt: „Tajā mirklī, kad KNAB nolemj sākt skriet pakaļ konfektēm un piecīšiem, ir skaidrs, ka viņi vairs nesaprot savu vīziju vai netiek galā ar saviem pamatuzdevumiem. (..) Ja KNAB tā vietā, lai risinātu lielās problēmas, nodarbojas ar pseidoproblēmām, viņi tērē valsts resursus - tas ir tā kā ķeram melno kaķi tumšajā telpā, bet varbūt kaķa nemaz nav.”
KNAB gan paliek pie sava un atsaucas uz aptaujām, ka tā ir aktuāla problēma, kas jārisina. To Streļčenokam esot atzinuši arī slimnīcu vadītāji.
Mazliet citāds viedoklis gan ir Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājam Jevgeņijam Kalējam. Viņš uzsver, ka slimnīcas neatbalsta neoficiālos maksājumus un ir gatavas sadarboties ar KNAB, tomēr ārstu galvenais uzdevums ir ārstēt, nevis tvarstīt pacientus ar piecīšiem: „Katrā ziņā slimnīcās tā nav problēma, tas ir skaidrs. Šeit bija 20 slimnīcu vadītāji, kad mēs tikāmies ar KNAB, un nevienas slimnīcas vadītājs nepateica, ka tā ir, piemēram, Austrumu slimnīcas vai Valmieras slimnīcas problēma. Tā kā mēs to neuzskatām [par problēmu slimnīcās], vienīgi mēs to neatbalstām, tā ir cita lieta.”
KNAB nenosauc precīzus datus, cik ārstu līdz šim sodīti par kukuļa prasīšanu, bet biroja lietvedībā pašlaik esot procesi arī par korupciju medicīnā. Tomēr, kā norāda KNAB priekšnieks, lietu vai sodīto ārstu skaits neatspoguļo patieso korupcijas izplatību, jo tā ir latenta, un korupcijas apkarotāju redzeslokā lielākoties nonāk pēc iedzīvotāju ziņojumiem. Tādēļ, saskaroties ar negodīgu mediķu rīcību, cilvēki ir aicināti par to informēt likumsargus.
Jāatgādina arī, ka aprīlī spēkā stāsies pērn pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību arī pacientiem par ārstu kukuļošanu.
