Aptauja: 14% iedzīvotāju ieskatā šis gads Latvijai bijis labāks par iepriekšējo

Šī gada nogalē 14% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku par iepriekšējo, 41% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 38% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais, liecina pētījumu centra SKDS decembrī veiktā aptauja. Domājot par nākamo gadu, 35% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi nākamgad klāsies labāk, un 24% domā, ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo.

Aizejošā gada vērtējums

SKDS informēja, ka 2021. gada nogales vērtējums, 14% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtējot kā labāku par iepriekšējo, ir labāks nekā pagājušā gada beigās saņemtie, kad aptaujas dalībnieki sniedza otrus sliktākos vērtējumus kopš 1999. gada, kad "SKDS" gada beigās sāka veikt regulārus aizvadītā gada vērtējumu mērījumus.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad tikai 4% iedzīvotāju aizvadīto gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.

Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza tikai 4% iedzīvotāju – tas ir 2020. gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 65% to vērtēja kā sliktāku. Savukārt 25% uzskatīja, ka 2020. gads Latvijai ir bijis tāds pats kā 2019. gads.

Vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu saņēma 2006. gads, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.

Vērtējot, kāds personiski ir bijis 2021. gads, gandrīz katrs trešais atzīst, ka tas ir bijis sliktāks par iepriekšējo.

Aptaujā noskaidrots, ka 16% iedzīvotāju šo gadu novērtē kā sev personīgi labāku, 31% vērtē, ka tas ir bijis sliktāks, bet 45% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais. Šie vērtējumi ir otri sliktākie kopš 1999. gada.

Vēsturiski sev personīgi vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad kopumā tikai 9% iedzīvotāju 2009. gadu sev personīgi vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 60% – kā sliktāku.

Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par sešiem procentu punktiem mazāk iedzīvotāju – 10% iedzīvotāju 2020. gadu vērtēja kā sev personīgi labāku par iepriekšējo, un 43% to vērtēja kā sliktāku, kas ir par 12 procentu punktiem vairāk nekā šī gada nogalē iegūtie 31% negatīvo vērtējumu.

Diezgan drūmas bija arī 2008. un 2010. gada nogales, kad attiecīgi 18% un 16% iedzīvotāju attiecīgo gadu vērtēja kā sev personiski labāku, bet attiecīgi 38% un 32% uzskatīja, ka tas personiskā jomā ir bijis sliktāks par iepriekšējo.

Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2004. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2004. gads viņiem personīgi ir bijis labāks par iepriekšējo, un 2006. gada nogalē, kad kopumā 34% aptaujāto uzskatīja, ka 2006. gads viņiem personīgi ir bijis labāks par iepriekšējo. 

Kādas ir 2022. gada prognozes?

SKDS norādīja, ka iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par nelielu optimisma pieaugumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas aizvadītā gada nogalē.

Prognozējot, vai Latvijai 2022. gads Latvijai būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā 2021. gads, kopumā 24% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks,

20% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 40% domā, ka tas būs tāds pats kā 2021. gads.

Salīdzinājumam: pagājušā gada nogalē kopumā 18% iedzīvotāju prognozēja, ka 2021. gads Latvijai būs labāks, 23% domāja, ka būs sliktāks, bet 41% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais – 2020. gads.

Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies aizpagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004. gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.

Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2022. gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis, liecina, ka

kopumā 35% paredz, ka nākamais gads viņiem būs labāks, tikai 13% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 28% domā, ka tas būs tāds pats kā 2021. gads. 

SKDS norādīja, ka tas ir optimistiskāks vērtējums nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad tikai 28% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 17% domāja – ka sliktāks, bet 34% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2020. gads.

Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks.

Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004. gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.

SKDS aptauja veikta no 3. līdz 14. decembrim, ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā aptaujājot 1017 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt