Politisko reklāmu izvietotājiem saskaņā ar likumu pirms vēlēšanām Korupcijas novēršana un apkarošanas birojā ir jādeklarē savas cenas. Birojam tas ļauj salīdzināt, vai partiju norādītās summas par izdevumiem reklāmai sakrīt ar to, cik pēc izvietotāju ziņām tas ir maksājis.
Taču lielie sociālie tīkli – “Facebook”, “Twitter” un “Youtube” - Latvijas vietējai likumdošanai nepakļaujas un cenas nedeklarē. Pavasarī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pat skarbi izteicās, ka šī iemesla dēļ “Facebook” Latvijā nāksies bloķēt. Vēlāk gan ievērojami mīkstināja savu pozīciju un pēc tikšanās ar “Facebook” pārstāvjiem aprīlī sadarbību pat slavēja.
““Facebook” pārstāvji patiešām izprot. Un galu galā ne jau Latvija ir unikāla ar savu situāciju vēlēšanu kontekstā. Tikko bijušas vēlēšanas Ungārijā, Vācijā, Francijā, nu tur “Facebook” jau strādāja,” toreiz sacīja Straume.
Šajā nedēļā Rīgā atkal bija “Facebook” pārstāvji, šoreiz lai runātu par viltus ziņu apkarošanu. Jautāti arī par politisko aģitāciju un politisko partiju kampaņu izpausmēm, viņi nebija gatavi runāt, vien arī apliecināja sadarbību.
“Kā jau ir iepriekš zināms, mēs tiešām esam tikušies ar KNAB un, manuprāt, tikšanās bija ļoti auglīga. Un vispārīgi runājot, kad vien tas vajadzīgs, mēs esam gatavi konstruktīvam dialogam ar vietējām iestādēm,” sacīja “Facebook” pārstāvis Baltijas valstīs un Polijā Džeikobs Turovskis.
Pušu deklarētais dialogs gan nav rezultējies ar skaidriem risinājumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pietiktu, ja cenu deklarēšanas vietā “Facebook” iesniegtu apkopojumu, cik kura partija un tās pārstāvji ir samaksājuši par reklāmu izvietošanu. Taču šobrīd vienīgā iespēja ziņas saņemt ir rakstīt pieprasījumus par konkrētu gadījumu. KNAB to arī dara; no vairākiem pieprasījumiem pagaidām atbilde ir uz vienu.
Vai tā ir atbilde pēc būtības, KNAB neatklāj, bet neslēpj, ka pieprasījums vien vēl negarantē vajadzīgo ziņu saņemšanu.
“Viņi tikpat labi arī precizē informāciju, uz kāda pamata mums kaut kas tāds ir vajadzīgs. Tāpēc tas ir tāds ilgāks process, lai gūtu kādu apstiprinājumu vai par iespējamiem faktiem, cik daudz vai kurš izvietojis sociālajos tīklos informāciju,” skaidroja KNAB Politisko partiju finansēšanas kontroles vadītāja Amīlija Raituma.
Bez atbalsta no lielajiem sociālajiem tīkliem aģitācijas kontrole ir ievērojami sarežģītāka. KNAB gan izmanto ārpakalpojumā pasūtīto monitoringu un savus informācijas tehnoloģiju rīkus. Tomēr tas prasa lielus resursus. Tādēļ jau uz nākamajām vēlēšanām būšot jādomā, kā to risināt.
“Varbūt ir jāparedz kādi lielāki ierobežojumi attiecībā uz sociālajiem tīkliem tieši šai apmaksātajai aģitācijai. Pieņemsim, mēnesi pirms vēlēšanām ierobežot, nevis kā tagad, ka tikai dienu pirms vēlēšanām šī apmaksātā forma ir aizliegta. Bet tas tāds nākotnes jautājums,” atzina KNAB pārstāve.
To, ka KNAB pēc vēlēšanām varētu rosināt šādus grozījumus, pirms nedēļas LTV7 raidījumā “Bez obid” apliecināja arī KNAB priekšnieks.
Aizliegumu kā risinājumu gan apšauba aģitācijas jautājumu pētniece Iveta Kažoka, jo arī to būtu grūti izkontrolēt. Turklāt reklamēšanās sociālajos tīklos ir iespēja sevi parādīt arī tām partijām, kam nav daudz naudas.
“Tāpēc es teiktu, ka jau politiskās reklāmas aizliegums televīzijā bija diezgan sarežģīts, bet tas bija īstenojams, tad aizliegums sociālajos tīklos ir teju neiespējams,” sacīja Kažoka.
“Drīzāk jāturpina sarunas ar lielajiem sociālajiem tīkliem par katru reklāmu, cik šis reklāmas sniedzējs ir ievietojis vēl arī citas reklāmas un cik tas varētu būt maksājis,” piebilda Kažoka.
Viņa gan atzīst, ka līdz šim lielo sociālo tīklu attieksmi nevar vērtēt kā atsaucīgu un godprātīgu.
“Šobrīd izskatās, ka lielie sociālie tīkli lielā mērā Latviju ir piekrāpuši vismaz attiecībā no publiskās puses. Bija solīts gan tviteris, gan “Facebook”, ka katram vēlētājam būs iespēja pašam pārbaudīt un pārliecināties, cik daudz un kurš reklāmas ir izmantojis pirms vēlēšanām un kādas varētu būt šis izmantotās summas. Šādu uzskatāmības rīku mēs neesam tā arī sagaidījuši. Vienīgā mana cerība, ka saziņai ar valsts institūcijām šiem sociālajiem tīkliem ir lielāka pievienotā vērtība,” pauda Kažoka.
Saskaņā ar pašu partiju deklarēto līdz šim reklāmām tieši sociālajos tīklos tās kopumā atvēlējušas aptuveni 150 000 eiro. Visvairāk – “KPV LV” un “Saskaņa”, liecina KNAB dati.
