Ieilgušais konflikts KNAB un vairākās tiesvedības liek apšaubīt, vai birojā tiek īstenota labas pārvaldības prakse. Tāpēc jau tuvākajā laikā ikgadējā komisija veiks kārtējo Streļčenoka darbības izvērtējumu – tā pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kurā apspriesta KNAB situācija, atklāja Straujuma. Viņa norāda, ka tālākā rīcība būs atkarīga ar šīs komisijas secinājumiem un iespējams, ka darbu nāksies turpināt vēl vienai komisijai.
„Pēc šīs komisijas rezultātiem, skatīsimies, kāda būs tālākā rīcība. Paralēli notiek divas diskusijas. Saeimas [deputāta Alekseja] Loskutova kunga vadītā [Pretkorupcijas] komisija uzsāks janvāra beigās diskusiju parlamentārā līmenī un Valsts kanceleja uzsāks diskusiju, uzaicinot sabiedriskās organizācijas (..) par KNAB perspektīvo modeli,” sacīja Straujuma.
Kalnmeiers uzsvēra, ka īpaša uzmanība KNAB darbības izvērtēšanā tiks pievērsta uzmanība ar iestādi saistītajām tiesvedībām. „Viens no punktiem, ko komisija varētu būt cik liela un kurām institūcijām ir atbildība visos šajos procesos, un kādas ir bijušas kļūdas (..),” sacīja Kalnmeiers.
Straujuma ("Vienotība") atzina, ka zaudētās tiesas prāvas pret atlaistajiem darbiniekiem un tāpēc radītie finansiālie zaudējumi, ir viens no iemesliem Streļčenoka darba izvērtēšanai. „Protams tā ir darba alga, kas jāmaksā, bet cilvēks nestrādāja (..) Tas nozīmē, ka ir zaudējumi, tie ir nelietderīgi izmantoti līdzekļi, tāpēc es uzskatu, ka vērtēšanas komisijai ir jāņem vērā,” atzina premjere Straujuma.
Tiesas piespriestās kompensācijas iecirstu pamatīgu robu KNAB budžetā. Tāpēc netiek izslēgta iespēja naudu regresa kārtībā piedzīt no KNAB priekšnieka, kā to ļauj likums. Turklāt, ja komisija KNAB darbu novērtēs neapmierinoši, jau citā komisijā tikšot vērtēta arī Streļčenoka atbilstība amatam.
Streļčenoks šobrīd nevarot vērtēt nedz komisiju ieceri, nedz iespēju prāvās kompensācijas prettiesiski atlaistajiem darbiniekiem maksāt no savas kabatas, jo atrodas atvaļinājumā. Tikmēr ģenerālprokurors Ērikas Kalnmeiers KNAB strādātspēju šādos nenoteiktos apstākļos redz vien tik, cik tas vajadzīgs pamatfunkciju nodrošināšanai.
Tāpēc līdz ar biroja pašreizējās darbības izvērtēšanu nekas nebeigšoties. Jau drīzumā gan parlamentā, gan sabiedriskajās organizācijās sākšoties diskusijas par KNAB nākotni un viens no risinājumiem esot tā statusa maiņa. „Tas ļautu disciplinēt darbu gan iekšēji, gan arī noregulēt vietu valsts pārvaldē, jo patreiz viņas statuss ir ierēdņi. Būtu jāapsver jautājums, vai tas nenozīmē, ka viņus vajadzētu pārvest uz dienesta reglamentu, gluži kā tas ir policijā vai citās vienībās, kur eksistē dienesta pakāpes un kur veidojas jau citas darba attiecības,” saka Kalnmeiers.
To, vai birojs varētu nonākt piemēram, Iekšlietu ministrijas paspārnē, nedz ģenerālprokurors, nedz premjerministre nesteidza apstiprināt. Tas joprojām esot diskusiju jautājums.
Lai gan sabiedrībā ar zināmu skepsi tiek uztverts fakts, ka līdzīgi KNAB darbs izvērtēts jau vairākkārt, sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Gundars Jankovs uzsver, ka šī brīža situācija ir atšķirīga, jo KNAB darbā pieļautās tiesiskās kļūmes ir acīmredzamas. Viņš atgādina, ka tiesas lēmumi līdz šim ne reizi vien ir atcēluši un noraidījuši iepriekš pieņemtos KNAB vadības lēmumus attiecībā uz darbinieku atbrīvošanu.
Tomēr pēc Jankova domām, šoreiz vērtējot KNAB darbu, tomēr būtu ļoti nozīmīgi piesaistīt arī neatkarīgus ekspertus.
KNAB vērtēšanas komisijas vērtējumu ietekmēs arī tas, cik veiksmīgi KNAB būs ieviesusi iepriekšējās, 2013.gadā sasauktās komisijas sniegtās rekomendācijas birojam.
Kā ziņots, KNAB jau ilgāku laiku valda nesaskaņas starp biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un vairākiem esošajiem un arī bijušajiem darbiniekiem, ar kuriem notiek tiesvedība. Tāpat darbu KNAB pērn atstājuši vairāki pieredzējuši tā darbinieki.
Decembrī pēc Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta lēmuma stājies spēkā spriedums par bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atjaunošanu amatā. Apelācijas instances tiesa par labu Strīķei noteica vidējo izpeļņu un tiesāšanās izdevumus aptuveni 7000 eiro apmērā.
Tāpat Rīgas apgabaltiesa decembrī apmierināja bijušās KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas llzes Dravenieces prasību un lika viņu atjaunot amatā. Viņa birojā tikusi iecelta par KNAB Politikas plānošanas nodaļas galveno speciālisti.
Apgabaltiesa arī apmierināja Dravenieces prasību par disciplinārsoda - algas samazinājuma - atcelšanu. Tiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt ieturēto darba algu 141 eiro apmērā.
Kā aplēsusi aģentūra LETA, jau šobrīd biroja tiesvedība ar bijušajiem darbiniekiem ir izmaksājusi ap 40 tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas. Taču tiesvedības tikšot turpinātas.
