„Šī grupa pievērš administratoru uzmanību ar to, ka ir nepieklājīgi, jūtas kā dzīves saimnieki," stāsta maksātnespējas administrators, advokāts Jānis Jurkāns, raksturojot organizētas grupas, ka piedalās bankrotējušu personu mantas izsolēs. Viņš un citi administratori stāsta, ka daudzos gadījumos potenciālie pircēji, acīmredzot, jau iepriekš ir vienojušies, kurš mantu nosolīs. Solītājs ir viens, otrajā izsolē ar lejupejošu soli, pie viszemākās cenas. Šādā veidā nākas atdot īpašumus pat par cenu, kas sastāda vien desmito daļu no vērtības. Zaudētāji ir administratori un kreditori.
Maksātnespējas administrācija kā risinājumu redz elektronisku izsoļu ieviešanu. Administrācijas direktors Ervīns Ābele apņēmies priekšlikumus tieslietu ministrijai sagatavot līdz maijam.
„Par 100% esmu pārliecināts, ka mēs tādu priekšlikumu iesniegsim, bet tiek pētīts kā būtu labāk, jo viennozīmīgi būs nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos un apakšā ir arī finansiālais aspekts," saka Ābele.
Maksātnespējas administrācija vēl nav aplēsusi pat aptuvenas elektronisko izsoļu sistēmas izmaksas. Tā pašlaik pēta citu valstu, tostarp Krievijas un Lietuvas pieredzi. Ilmārs Krūms, kurš vada sertificētu maksātnespējas procesu administratoru asociācijas padomi, apsveic ieceri, jo uzskata elektroniskās rindas par labāko risinājumu cīņā ar reiderismu: "Tādā veidā dalībniekiem nav iespējams konstatēt, cik piedalās izolē, un nav iespējams vienoties, kurš paņems pa zemāko cenu mantu. Līdz ar to dzīvokļi, kas maksā 7-10 tūkstošus netiks pārdoti par 500 vai 700 latiem."
Tieslietu ministrija pagaidām atturīgi izteikusies par atbalstu elektroniskām izsolēm. Pēc ministrijas domām - ja šādas izsoles plāno ieviest, tām jāattiecas arī uz tiesu izpildītāju mantu izpārdošanām.
