Trešdien pēc premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) tikšanās ar komisijas vadītāju Kārli Kangeri Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga portālam lsm.lv apstiprināja, ka tiek apsvērta iespēja pētniecības darbu nodot Vēstures institūtam.
Bet aizvien paliek atklāts jautājums, vai to būs iespējams nodot institūtam, jo šis darbs saistās ar pielaidi valsts noslēpumam, kā arī citām tehniskām problēmām.
Iecerēts, ka premjere piektdien tiksies ar Kangeri, Vēstures institūta pārstāvjiem, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Maizīti, Tieslietu ministrijas pārstāvjiem un zinātniekiem, lai pārrunātu iespējamos situācijas risinājumus.
„Mēs vienojāmies, ka piektdien pulksten 16 būs šeit pie manis atkal [tikšanās]. Kopā ar mums būs Vēstures institūta direktors, būs SAB vadītājs Maizīša kungs, Tieslietu ministrija, zinātnieki. Līdz tam laikam tiks mēģināts salikt dažādus iespējamos variantus, kā praktiski tālāk organizēt darbu,” sacīja Straujuma.
Kā ziņots, martā Kangeris pauda, ka neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Vēlāk viņš lūdz valdību VKD izpētes komisijas pārraudzību nodot zinātniskai institūcijai.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
