Panorāma

Pagaidu žogu uz Baltkrievijas robežas sola jau šomēnes

Panorāma

Pierobežā trūkst informācijas par ārkārtējo situāciju

Mudinās vakcinēt ar samazinātu finansējumu

Apsver ideju samazināt finansējumu ārstiem, kuri nevakcinē pret Covid-19

Ierēdņu gaiteņos tapuši vairāki priekšlikumi, kā motivēt ģimenes ārstus vakcinēt cilvēkus vairāk. Starp tiem izskanējusi arī ideja samazināt valsts finansējumu ārstiem, kas atsakās vakcinēt pret Covid-19. Vienprātības, vai tas būtu labākais risinājums, pagaidām gan nav. 

Ingunas Riževas ģimenes ārstes kabinetā Rīgā kopš februāra pilnībā vakcinēti 350 pacienti, kas ir 20% no viņas praksē reģistrēto pacientu skaita. Vēl liela daļa pacientu vakcinējušies citviet. Tas ir labs rezultāts. Viņa norādīja, ka vakcinācijā iesaistījusies no sirds un sarakstu jau sākusi veidot, pirms atsūtītas vakcīnas.

"Mēs vienkārši sākām veidot sarakstu. Mēs pat teicām – nu, diez vai mēs tiksim, bet veidosim, ja nu gadījumā mums iedos vakcīnas, mēs varēsim ātri strādāt. Un teikšu ar pārliecību – vienkārši gribēju strādāt," pastāstīja Riževa.

Tomēr ne visi ģimenes ārsti ir motivēti iesaistīties vakcinācijā. Piemēram, Mālpils ģimenes ārste Jevgeņija Sprūde vakcināciju sākusi vien jūlija beigās. Līdz augusta vidum tikai pirmo poti viņas kabinetā saņēmuši aptuveni 70 pacientu – tas ir tikai 6% no praksē reģistrētajiem pacientiem. Gandrīz visi praksē potētie vakcīnu saņēmuši pēc pašu vēlēšanās. Telefonsarunā Latvijas Televīzijai ārste atzina, ka šo pakalpojumu sniedz nelabprāt, balstoties savā personiskajā pārliecībā par vakcīnu efektivitāti. Ārste saņēmusi brīdinājumu par līguma ar valsti nepildīšanu, tāpēc tomēr uzsākusi vakcināciju.

Līgumā starp valsti un ģimenes ārstiem kā viens no veicamajiem pienākumiem ir noteikta slimību profilakse.

"Bet vakcinācija pēc savas dziļākās būtības ir profilakses pasākums, kas nodrošina iespēju, ka, saņemot vakcīnu, cilvēks neslimos ar vidēji smagu vai smagu slimības norisi," norādīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.

"Un tā ir arī daudzās Eiropas valstīs – Vācijā, Austrijā, kur, piemēram, arī tā pati valsts vakcinācijas programma līguma ietvaros ar valsti ir vienkārši jāpilda. Vai nu tu to pildi vai strādā, piemēram, privātā sektorā,"

norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Kozlovska uzskata, ka soli pa solim šāda kārtība jāievieš arī Latvijā.

Veselības ministrijā tapis priekšlikums par soda sankciju ģimenes ārstiem, kuri neiesaistās vakcinācijā – proti, ieturēt 10% no praksei piešķirtās kapitācijas naudas. Vienprātības par šo ideju pagaidām nav.

NVD atzīst, ka ģimenes ārsti nodrošina arī citus iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus, turklāt var būt arī objektīvi iemesli, kāpēc ārsts nevakcinē. Līdz ar to, piemēram, līgumu laušana ar nevakcinētājiem pašlaik nebūtu labākais risinājums.
    
"Visbiežāk minētais iemesls ir paša ārsta veselības problēmas, varbūt arī nedaudz izdegšanas sindroms – viņa tīri fiziskā resursa iztrūkums, lai nodrošinātu lielu darba apjomu, kas ir saistīts ar vakcināciju," sacīja Gaigala.

Veselības ministrija nākusi klajā arī ar priekšlikumu par 1000 eiro atbalsta maksājumu ģimenes ārstu praksēm, kuras tagad iesaistīsies vakcinācijā. Tomēr šāda pieeja neapmierina ģimenes ārstu asociācijas – tie, kas savlaicīgi organizējuši vakcināciju, jūtas apdalīti. Tiesa, papildus tiek plānoti arī bonusa maksājumi ģimenes ārstiem pēc principa – jo lielāka vakcinācijas aptvere sasniegta, jo lielāks finansiāls ieguvums.

"Mums arī ir priekšlikums, lai šo [vakcinācijas] aptveri palielinātu. Tie, kas ir sasnieguši, tādus jau ļoti augstus rādītājus 70–80 [procentus]. Piemēram, Anglijā par katru šādu pacientu maksā pusotru simtu mārciņu ģimenes ārstam, tad mums jau ir sarunas tikai par 10 eiro. Bet nu redzēsim, vai šis priekšlikums tiks atbalstīts," pastāstīja Kozlovska.

Pirmajā vakcinācijas vilnī pamatā poti saņēmuši tie, kam bija iekšējā motivācija iegūt imunitāti pret Covid-19. Tagad jāuzrunā tie, kuri šaubās. Atslēga uz šo cilvēku pārliecību bieži ir ģimenes ārstu rokās. Tāpēc arī turpmāko vakcinācijas gaitu Latvijā lielā mērā izšķirs ģimenes ārstu iesaiste, jo īpaši Latgales reģionā. 

KONTEKSTS:

Covid-19 vakcīnas poti patlaban iespējams saņemt 724 ģimenes ārstu praksēs Latvijā, proti, 58% no visām praksēm. Daļa ģimenes ārstu vakcināciju nodrošina partnerībā ar citām ārstniecības iestādēm. Līdz ar to kopumā cieši iesaistīti vakcinācijas procesā ir
82% ģimenes ārstu. Vissliktākā situācija ir Latgalē, kur pret Covid-19 potē vien 64% ģimenes ārstu. Šajā reģionā arī vakcinācijas aptvere ir viszemākā.

Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 514 085 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, vakcinācijas procesu noslēguši 765 302 cilvēki. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021. gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 45,68% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 40,54% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo "Janssen" vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt