Apstiprinātas padomes septiņās Latvijas augstskolās

Valdība otrdien, 15. februārī, apstiprināja padomes locekļus kopumā septiņās augstskolās. Padomes locekļi apstiprināti sešām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotības augstskolām – Liepājas Universitātei, Vidzemes Augstskolai, Ventspils Augstskolai, Banku augstskolai, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), Daugavpils Universitātei – un Veselības ministrijas (VM) padotībā esošajai Rīgas Stradiņa universitātei.

Saskaņā ar likumu Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota, ņemot vērā izmaiņas Augstskolu likumā. Augstskolas padome ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, norādīja IZM.

Uz divām vietām Banku augstskolas padomē bija pieteicies 21 kandidāts, no kuriem IZM izvirzījusi banku jomā ilgstoši strādājošo Ansi Grasmani un ēdināšanas uzņēmuma "Lido" valdes locekli Rasmusu Pētersonu, kurus apstiprināja valdība.

Uz trim vietām Daugavpils Universitātē un trim vietām Liepājas Universitātē atlasīti tikai divi augstskolu padomes locekļi katrai augstskolai, tāpēc uz vakancēm Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē ir izsludināti papildu konkursi – viena vakance katrā.

Uz Daugavpils Universitātes padomes locekļu amatiem tika saņemti 18 pieteikumi, no kuriem darbam izglītības iestādes padomē pagaidām apstiprināta valsts AS "Latvijas dzelzceļš" par finansēm atbildīgā valdes locekle Vita Balode-Andrūsa un Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs ("Latgales partija").

Savukārt uz Liepājas Universitātes padomes locekļu amatiem saņemti 17 pieteikumi. Darbam augstskolas padomē apstiprināts valsts AS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un SIA "Kurzemes biznesa inkubators" valdes priekšsēdētājs Salvis Roga.

Uz piecām vietām RTU padomē bija pieteikušies 55 kandidāti, no kuriem darbam augstskolas padomē tika izraudzīts:

  • 5G ekosistēmas foruma "5G Techritoy" direktors un valsts AS "Elektroniskie sakari" Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš;
  • Rīgas Biznesa skolas (RBS) padomnieku konventa priekšsēdētāja un Pasaules Bankas privātā sektora finansēšanas struktūrvienības "International Finance Corporation" (IFC) starptautisko programmu vadītāja Sanda Liepiņa;
  •  Āhenes Reinas-Vestfāles Tehniskās universitātes profesors, RTU goda doktors Riks de Donkers;
  • AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs un biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Andris Vanags;
  • Somijas Ālto Universitātes Inženierzinātņu skolas dekāns un mehāniskās inženierijas profesors Gerijs Marks.

Uz divām vakancēm Ventspils Augstskolas padomē bija pieteikušies 15 pretendenti, no kuriem darbam augstskolas padomē apstiprināts bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un starptautiskā energoresursu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmuma "VTTI" biznesa attīstības menedžeris Reinis Āzis.

Tāpat uz divām vietām Vidzemes Augstskolas padomē bija pieteikušies 24 kandidāti, un darbam padomē apstiprināta SIA "Rīgas ūdens" padomes locekle Dace Ljusa un valsts AS "Latvijas pasts" finanšu direktors Andris Puriņš.

Savukārt darbam RSU padomē apstiprināti:

  • Floridas Tampas Vispārīgās slimnīcas Kardiotorakālās nodaļas vadītājs Gundars Katlaps;
  • Finanšu ministrijas Budžeta attīstības politikas departamenta direktors un Banku augstskolas Ekonomikas un finanšu katedras profesors Kārlis Ketners;
  • Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs;
  • Šaritē – Berlīnes Universitātes slimnīcas endokrīnās ķirurģijas nodaļas vadītājs  Peters Goreckis;
  • Mazovijas vojevodistes Sabiedrības veselības inspekcijas Varšavā direktors Pšemislavs Rodkevičs. 

KONTEKSTS:

Latvija līdz šim bija viena no nedaudzajām valstīm Eiropas Savienībā, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija. 2021. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.

Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.

Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt