Rīkojuma pojekta anotācijā teikts, ka jaunā pasākumu plāna kopējās izmaksas uz gadu ir 214 073 012 eiro. Ārvalstu finanšu instrumentos plānots rast 9,7 miljonus eiro. Līdz ar to papildu nepieciešami 204 341 151 eiro. Aprēķini veikti indikatīvi, balstoties uz pieņēmumiem, teikts normatīvā akta anotācijā.
Ņemot vērā šogad decembrī pieņemtos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, skaidrība par pieejamo finansējumu ir attiecībā uz pirmo pusgadu, proti, 102 170 576 eiro. Nākamgad vasarā valdībai būs jālemj par turpmāko bēgļu atbalsta pasākumu finansēšanu, vēsta LETA.
IeM skaidroja, ka plāna izstrādei un finanšu aprēķinu veikšanai tiek pieņemts, ka provizoriski 2023. gadā Latvijā no jauna ieradīsies 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Prognozes pamatā ir 2022. gadā Latvijā uzņemtais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits un situācija starptautiskajā politikā.
Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu bēgļiem, plānā iekļautie pasākumi strukturēti 11 sadaļās. Bēgļiem tiek nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, primārais atbalsts, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjoms likumā noteiktajā apjomā, tiesības uz izglītību, kā arī tiek nodrošinātas nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijas ieceļojošo bēgļu personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana.
Ukrainas iedzīvotājiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam ir veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu vai atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru, norādīja IeM.
Ministrijā skaidroja, ka uz 2022. gada 29. novembri Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti 37 262 uzturēšanās tiesību apliecinoši dokumenti. Šobrīd pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 34 964 personas, no tām sievietes 47%, vīrieši 23%, nepilngadīgie 30%.
Pašlaik ar pašvaldību starpniecību faktiski izmitināti 11 535 Ukrainas civiliedzīvotāji. Pagaidu aizsardzības statuss pārtraukts 2444 Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Katru diennakti Latvijā caur tās ārējo robežu ierodas vairāki simti Ukrainas pilsoņu. Lai arī šobrīd lielākā daļa no tiem šķērso Latviju tranzītā un jaunu Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma ir stabilizējusies,
statistikas dati liecina, ka Latvijā turpina ierasties un uzturēties salīdzinoši liels skaits Ukrainas civiliedzīvotāju, kam nepieciešama palīdzība.
Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši kara turpināšanos, aukstu laikapstākļu tuvošanos, enerģētikas resursu cenu celšanos, Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā, ir pamats prognozēt, ka Ukrainas iedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā.
Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kas šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā, norādīja IeM.
