Soli pa solim Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji stāsta, kas notiek un kā rīkojas glābēji, policija un iedzīvotāji, ja Kundziņsalā topošā minerālmēslu pārkraušanas terminālī notiks sprādziens, ugunsgrēks vai kāda avārija. Civilās aizsardzības plāns vēlāk tiks apstiprināts un pārbaudīts ik pēc trim gadiem. „Viennozīmīgi, tapāt kā citus 30 paaugstinātās bīstamības objektus, par gluži drošiem nevar nosaukt. Tāpēc ir šīs prasības, kas viņiem jāpilda,” norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Diskusijas organizētāji lielākos pārmetumus saņēma par to, ka informācija par publisku apspriešanu tika publicēta tikai dažās avīzēs un nebija plaši pieejama. Līdz ar to uz sapulci ieradās pārsvarā vides aizstāvji, nevis Kundziņsalas apkaimē dzīvojoši. Publiskā apspriešana vairs netiks rīkota, taču iedzīvotājiem vēl ir iespēja izteikties, līdz 7.augustam sūtot savus priekšlikumus rakstiski.
Pēc apspriešanas vides aktīvisti gan atzina, ka divu stundu garā sapulce pārliecību neradīja. „Es domāju, ka tāds uzņēmums nedrīkstētu būt Rīgas pilsētas centrā. Kā mums skaidroja, ja kaut kas notiek, mēdz degošos kuģus vilkt uz Rīgas jūras līci. Tad šinī gadījumā sanāk degošo kuģi vilkt gar daudziem naftas termināļiem, daudziem gāzes termināļiem, tas neizklausījās pārliecinoši,” uz bažām norāda Sandra Jakušonoka, biedrības “Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” valdes priekšsēdētāja.
Jaunajam terminālim Kundziņsalā īpašu uzmanību pievērš arī politiķi. Mēneša sākumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) uzdeva pilnveidot jaunā termināļa drošības sistēmas, ka arī mācībās pārliecināties par gatavību iespējamām avārijas situācijām. Vides pārraudzības valsts birojs iepriekš savā atzinumā norādīja, topošais terminālis drīkst pārkraut vienīgi tādus minerālmēslus, kas atbilstoši detonācijas izturības testam nav sprādzienbīstami.
Minerālmēslu pārkraušanas kompleksa būvniecība, kas tika uzsākta pirms diviem gadiem, vēl nav pabeigta.
