LTV korespondente Anete Bērtule novēroja, ka uz sapulci bija ieradušies mazāk nekā simts cilvēku. Tāpat tajā piedalās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”) un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Daļa Āgenskalna iedzīvotāju pauduši bažas, ka tuneļa būvniecības gadījumā varētu ciest kultūrvēsturiski pieminekļi un Arkādijas parks. Projekta “Rail Baltic” pārstāvjiem tika iesniegti arī deviņi tūkstoši parakstu pret tuneļa izbūvi.
Ne visi Āgenskalna iedzīvotāji gan ir pret tuneļa būvniecību. Tā, piemēram, daļa iedzīvotāju sociālajos tīklos pauduši pārsteigumu par šādu pretreakciju.
Vēstīts, ka pret tuneļa būvniecību projekta "Rail Baltic" iebilst biedrība “Āgenskalns - mūsu mājas”. Tāpat savākti 169 nekustamo īpašnieku aizliegumi būvēt tuneli.
Jau ziņots, ka šopavasar 15 pašvaldībās notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi. Tāpat izveidotas gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas, kurās meklēti risinājumi trases izvietojumam.
Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi - veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase. Tā 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadus un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi nodrošinātu maršrutu Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne.
"Rail Baltica" projekts Latvijai izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
