Panorāma

N.Ušakovs: atlaides – tā ir apzināta RD politika

Panorāma

Par pārsniegtajām piena kvotām būs jāmaksā sods

Apšaubīta maksātnespējas administratora Māra Sprūda ojektivitāte

Apšauba maksātnespējas administratora Māra Sprūda objektivitāti

Maksātnespējas administrācija pārbaudē par iespējamu maksātnespējas administratora Māra Sprūda atrašanos interešu konflikta situācijā secinājusi, ka pastāv pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Administrācijas ieskatā Sprūds nav sniedzis visas ziņas tiesai par savu saistību ar uzņēmuma “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesā iesaistītajām personām, tā dēļ, iespējams, viņš nemaz nedrīkstētu administrēt konkrēto procesu. Šobrīd gan izskatās, ka pat gadījumā, ja Administrācijas aizdomas apstiprinātu arī tiesa, Sprūds var būt drošs, ka būtisku ietekmi uz viņa profesionālo darbību tas neatstās.

Maksātnespējas process, kurā par administratora Māra Sprūda rīcību Maksātnespējas administrācijai radušās šaubas, saistīts ar zemi kādreizējās Sužu bāzes teritorijā Ķīšezera krastā. Zeme kādreiz piederēja uzņēmumam "Peltes īpašumi", kas kļuva maksātnespējīgs, un maksātnespējas procesa rezultātā tā nonāca ar administratoru saistītu cilvēku rokās.

Īpašuma realizācijas un saistību shēmu pērnā gada oktobrī aprakstīja žurnāls "ir". Peltes īpašumi bija parādā 3,1 miljonu eiro Kiprā reģistrētam uzņēmumam „Velven limited” un parāds tika nodrošinātas ar 10 miljonu eiro vērtu hipotēku jau minētajai zemei. Prasījuma tiesības pārpirka Sprūda draugs un kādreizējais kolēģis Aigars Lūsis. "Peltes īpašumu" zeme savukārt tika pārdota uzņēmumam "Sužu pussala", kuras pārstāvis savukārt izrādījās vēl viens ar Sprūdu saistītais - jurists Oskars Ercens.

Firma par zemi naudu nemaksāja, bet uzņēmās "Peltes īpašumu" parādu pret Lūsi. Vēlāk Lūsis parāda piedziņas tiesības pārdeva firmai „Epire Investment”, ko vada Sprūda bērnu māte Ilze Gulbe. Likums stingri aizliedz administratoriem atrasties interešu konflikta situācijā, tāpēc maksātnespējas administrācijā sūdzību iesniedza agrākais Peltes īpašumu valdes loceklis Neils Dženings. 

"Izskatot sūdzību, mēs konstatējām, ka administratora darbībā pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par administratora objektivitāti procesā un administrācija uzlika pienākumu administratoram iesniegt tiesā informāciju par šiem apstākļiem," saka Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktore Ilze Kalniņa.

Administrācijā neprecizē, kas tieši apšaubīts. No netiešiem izteikumiem noprotams, ka tas var būt saistīts ar to, ka procesā iesaistīta administratora bērnu māte.

"Likums nosaka kārtību, kā administratoram būtu jārīkojas un, ja viņam bija šie darījuma partneri, kas varētu būt viņa tuvinieki, tad viņam bija jāinformē maksātnespējas administrācija un tiesa, to administrators nebija izdarījis un līdz ar to uzlikām viņam šādu tiesisko pienākumu," turpina Kalniņa.

Tālāk jau tiesas kompetencē būšot lemt, vai un cik lielā mērā šaubas ir pamatotas un vai apšaubītie apstākļi ļauj vai liedz Sprūdam turpināt darbu šajā procesā. Pats Sprūds gan uzsver, administrācijai nepiekrīt, un administratora lēmumu pārsūdzējis.

Interviju atsaka, bet telefonsarunā viņš skaidro: ja arī pie zemes beigās tikuši ar viņu saistīti cilvēki, tas neesot ar viņa kā administratora darbību saistīts.

Tikmēr Peltes īpašumu bijušā valdes locekļa advokāts Indulis Balmaks, kurš iepriekš bija iesniedzis administrācijā sūdzību par Sprūda iespējamo interešu konfliktu, norāda, ka viņaprāt šaubas ir ne tikai pamatotas, bet arī pašas administrācijas rīcība bijusi pārāk maiga un Sprūdu pasargājusi. Proti, administrācija nevis pati vērsusies tiesā, lai administratoru atceļ, bet gan ļāvusi administratoram rīkoties.

"Es domāju, konkrētajā gadījumā apstākļi rada pamatu viedoklim, ka būtu bijis nepieciešamas pieņemt lēmumu par vēršanos tiesā atcelt administratoru no procesa uz tā pamata, ka viņš ir ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras. Un tam jau būtu pavisam cita nozīme, jo šādā gadījumā pastāvētu risks, ka administrators zaudē savu sertifikātu," norāda “Peltes īpašumi” bijušā valdes locekļa advokāts Indulis Balmaks.

Administrācijā jau rakstiskā atbildē pēc intervijas savukārt norāda, ka tikai un vienīgi tiesas kompetencē ir lemt vai ir pietiekošs tiesiskais pamats administratora atcelšanai. Tāpēc šādā faktiskajā un tiesiskajā situācijā sagatavot atsevišķu pieteikumu par administratora atcelšanu neesot nepieciešams un šāda darbība nebūtu lietderīga.

Šobrīd neskaidrību rada gan vēl viens aspekts. Sprūds apgalvo, ka viņam ar "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesu jebkurā gadījumā vairs neesot nekādas saistības. Uzņēmumam tiesa atzinusi tiesisko aizsardzību, tā dēļ automātiski nomainījušies arī maksātnespējas administratori. Publisko reģistru informācija pagaidām gan to neuzrāda.

Arī administrācijā saka: uzņēmumam “Peltes īpašumi” šobrīd joprojām ir maksātnespējas process un procesa administrators ir Māris Sprūds, un citas informācijas Maksātnespējas administrācijas rīcībā šobrīd neesot. Taču, ja administrators tiešām nomainīts tāpēc, ka maksātnespējas process "Peltes īpašumiem" nomainīts uz tiesiskās aizsardzības procesu, nevis tāpēc, ka tiesa administratoru atcēlusi noteiktu pārkāpumu dēļ, Sprūds apzināti vai neapzināti izvairījies no sekām, kam būtu jau cits svars  un publiskā rezonanse.

Jo kā norāda Maksātnespējas administrācijā - ja administrators tāpat mainījies, tiesai vairs nav pamata lemt par iepriekšējā administratora, šajā gadījumā Māra Sprūda atcelšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt