Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas drošības biznesa asociācija piektdien klātesot Saeimas Aizsardzības komisijas deputātiem parakstīja nodomu protokolu, apņemoties nākotnē noslēgt ģenerālvienošanos. Apsardzes uzņēmumi plāno panākt, lai 2020. gadā apsardzē minimālais atalgojuma līmenis būtu trīs eiro stundā jeb aptuveni 500 eiro mēnesī.
Asociācijas arī vienojušās par citiem pasākumiem. “Mēs vienojāmies par darbu pie profesiju klasifikatora sakārtošanas, kas īsti ir apsargs un kuri var strādāt par apsargiem. Tieši tāpat tur ir skarta virkne jautājumu par iepirkumiem, par apmācībām un citām lietām. Bet galvenais ir nākotnē noteikt šo nozares minimālo atalgojumu,” norādīja Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Šobrīd aptuveni puse apsardzes uzņēmumu darbiniekiem maksā minimālo algu vai pat vēl mazāk, kas VID ieskatā norāda uz aplokšņu algām.
“Mūsu pieņēmumu ir apstiprinājis tas, ka, uzrunājot atsevišķus uzņēmumus, pasakot, mēs redzam, kādi jūs izskatāties, uzņēmumi palielina gan darbinieku skaitu, gan arī nodeklarē lielāku atalgojumu darbiniekiem, papildus nomaksājot nodokļus,” saka dienesta ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā.
Kā stāsta Pelēkā, apzinoties augstos ēnu ekonomikas riskus, aptuveni trešdaļu nodokļu auditu VID šogad veicis tieši apsardzes uzņēmumos. Komersantiem uzrēķinātā summa sasniegusi gandrīz 12 miljonus eiro. Nespējot naudu samaksāt, daļa no uzņēmumiem jau darbību beiguši. Pelēkā norāda, ka aplokšņu algu shēmās apsardzes jomā nereti ir iesaistīta virkne apakšuzņēmēju, kuri līdz ar VID interesi pazūdot.
“Ir situācijas, kad, VID aizejot pārbaudē, šie apsargi pat nezina, pie kāda uzņēmuma viņi strādā. Viņi staigā formas tērpā, uz kura ir šī galvenā uzņēmuma logo, bet pie kā viņi īsti ir nodarbināti, viņi pat nevar pateikt,” saka Pelēkā.
Nozares asociācijas problēmas apzinās. Plānotā ģenerālvienošanās starp asociācijām iekļaus punktu, ka, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus, netiks izmantoti apakšuzņēmumi vai mikrouzņēmumi, jo tie paver iespējas dažādām shēmām.
“No sākuma ir jāsakārto mūsējā likumdošana. Mēs jau sen runājam, lai no mūsu nozares izņem ārā mikrouzņēmumus, jo nevar kvalitatīvi strādāt ar apsardzes fizisko licenci pieci cilvēki, ja gada laikā pieci mēneši ir jāatlaiž cilvēki atvaļinājumā, paliek četri cilvēki. Fiziski to nevar izdarīt. Bet tas dot tiesības piedalīties iepirkumos kā apakšuzņēmējiem un ar savu procentu likmi uzvarēt, jo tur būs zemākā cena,” saka Latvijas Drošības biznesa asociācijas vadītājs Jānis Zeps.
Kā norāda Pelēkā, līdzās apsardzes nozarei ēnu ekonomikas apkarošanā dienests šogad īpašu uzmanību pievērš arī būvniecībai, sabiedriskajai ēdināšanai un auto tirgotājiem.
Ziņots, ka septembrī uzmanību nodokļu maksāšanai apsardzes sfērā pievērsa arī LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Pēcāk divus cilvēkus, kas organizēja maksāšanu “aploksnēs”, apcietināja.
