ĪSUMĀ:
- Saplaisājusī ēka ir privātīpašums, atrodas "Rīgas namu apsaimniekotāja" pārziņā.
- Apsaimniekotājs: Dzīvokļu īpašnieki gribējuši uzlabojums, nebija vairākuma atbalsta.
- Apsaimniekotājs neizpratnē, kāpēc tagad iemītnieki evakuēti.
- Arhitekts Lejnieks: Šī vieta samērā zema, to veido Daugavas senkrasta grunts.
- Arhitekts: Šajā vietā bijis jāieliek kārtīgi pamati, ne visi to izdarījuši.
- Lejnieks pieļauj – ēku stāvokli pasliktinājusi pieaugusī satiksmes intensitāte.
Programmas “Google” kartē internetā plaisas abu māju sienās redzamas jau sen. Un 2018.gada nogalē arī aktīvs rīdzinieks Bruno Ailts vērsās būvvaldē, ka ēka nav droša.
“Es esmu būvinženieris un jau 2018.gadā, ejot gar ēku Valdemāra ielā 119, pamanīju, ka tās fasāde rada apdraudējumu drošībai. Es informēju būvvaldi. Bet man neko neatbildēja,” stāstīja rīdzinieks.
Viņam neatbildēja, bet būvinspektoru 2019.gada sākumā aizsūtīja. Viņš uzdeva veikt ēkas tehnisko izpēti. Tā notika 2020.gadā. Taču būvvaldei atzinumu neaizsūtīja.
Rīgas domes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova uzsvēra, ka par ēkas stāvokli ir atbildīgi īpašnieki. Atzinums bija jau pirms 3 gadiem, bet Meļņikova pauda, ka “ēkas īpašniekiem ir jālemj, tas ir viņu uzdevums”.
Par to, kas ar namiem notiks tālāk, arī jālemj īpašniekiem, pauda Meļņikova.
"Jāpieaicina sertificēts būvspeciālists, jo būvinspektors veic tikai tādu vispārīgu vizuālu apskati. Jāveic tehniskā apsekošana. Atbilstoši tehniskās apsekošanas atzinumā konstatētajam var izdarīt secinājumus par turpmākajām darbībām," skaidroja Meļņikova.
Katram namam ir cits apsaimniekotājs. Krišjāņa Valdemāra ielas 117. namu apsaimnieko dzīvokļa īpašnieku biedrība, bet 119. namu - “Rīgas namu apsaimniekotājs”.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Trubko pastāstīja, ka plaisas bijušas ne tikai pirms pieciem, bet jau pirms 10 gadiem, dzīvokļu īpašnieki par tām zinājuši. Ēka esot pastāvīgi monitorēta, taču nav uzskatīta par bīstamu.
Jau pirms pāris gadiem iedzīvotāji gribējuši organizēt nostiprināšanu, bet tad neesot izdevies gūt vairākuma atbalstu. "Rīgas namu apsaimniekotājs" apsolījis, ka palīdzētu piesaistīt finansējumu no finanšu institūcijas "Altum", kad būtu gatavs remonta projekts.
Pērn šis process sācies no jauna. "Viņi arī pasūtīja projekta dokumentāciju un plānoja līdz maijam iesniegt dokumentus par piedalīšanos programmā, kura Rīgas domei ir… un nākamajā gadā plānoja taisīt darbus," stāstīja Trubko.
Runa ir par programmu "Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanai 2024. gadā "; tā paredzēta projektiem par ēku bīstamības novēršanu.
“Tagad projekts, ko izstrādāja arhitekts un konstruktors, ir gatavs un rīt, parīt to iesniegs. Kā būvvalde lems, tā būs, informēja Trubko.
Arhitekts Jānis Lejnieks, kurš ļoti labi pārzina Rīgas apbūvi, pastāstīja, ka kvartāls starp Šarlotes un Alojas ielu ir tapis 30. gadu beigās, to veido 5–6 stāvu dzīvojamās ēkas. Šī vieta esot samērā zema, to veido Daugavas senkrasta grunts.
Bijis jāieliek kārtīgi pamati. Ne visi to izdarījuši, jau būvniecības laikā viena ēka esot sagruvusi – tiesa, bez cilvēku upuriem.
Arī tagad kvartālā ir gan ēkas ar plaisām, gan bez tām.
Jautāts, kam ar ēkām būtu jānotiek tālāk, Jānis Lejnieks pauda, ka tās "nojaukt nav nekādas vajadzības. Ēku vajag savilkt ar savilcējiem kopā, nostiprināt pamatus… Nu, pat ja gadījumā kāds viņu ieteiks nojaukt, tajā vietā, protams, būs jābūvē jauna daudzstāvu ēka, jo tas ir ļoti jauks kvartāls."
Lejniekam arī ir versija, ka ēku stāvokli pēdējā laikā pasliktinājusi pieaugusī satiksmes intensitāte, kā arī tas, ka pie dažiem no šiem namiem ir nofiksēti trolejbusu vadi.
Salīdzinājumam arhitekts minēja Rīgas cirku – arī tam pie ārsienas bija piestiprināti trolejbusu vadi, bet pēc tam, kad stiprinājumus noņēma, ēkai kaitējums vairs neturpinājās. Bet Valdemāra ielas ēku īpašniekiem esot vajadzējis padomāt par pamatu stiprināšanu.
KONTEKSTS:
18.februārī vakarā Rīgā glābēji saņēma izsaukumu uz ēku Krišjāņa Valdemārā ielā, jo tajā izveidojušās plaisas. Konstatēts, ka ēkā ir izveidojušās redzamas plaisas, un iedzīvotāji evakuēti, bet satiksme ir slēgta Valdemāra ielas posmā no Šarlotes līdz Alojas ielai.
Kādi ir bīstamības iemesli Krišjāņa Valdemāra ielas ēkās, atbildīgie dienesti pagaidām atbildi nesniedz. Tiek gaidīts slēdziens no sertificēta būvinženiera, kas sāka darbu ēkā, lai izvērtētu to stāvokli, bīstamību un ko ar tām darīt tālāk.
Ēku iedzīvotāji savukārt ir neizpratnē, kādēļ evakuācija notika tik pēkšņi, jo plaisas mājās – pēc viņu teiktā – esot jau vismaz piecus gadus, bet līdz šim viņu paustās bažas par tām atbildīgie dienesti neesot ņēmuši vērā.
