„Ar lielu gaidīšanu esam sagaidījuši ES finansējumu, ar kura palīdzību mēs Latvijā varētu renovēt aptuveni 1700 mājas,” tā sarunas laikā par daudzdzīvokļu māju renovāciju saka Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens. Iepriekšējā plānošanas periodā renovēts uz pusi mazāk - aptuveni 800 mājas visā Latvijā. Liepājā ir 600 daudzdzīvokļu mājas, kas atbilst programmas nosacījumiem:
„Visi cīnījās, kā nu kuram sanāca, arī Liepāja. Iepriekšējā periodā Liepājā renovētas 110 ēkas. Vēl aptuveni desmit skaitām klāt pašvaldības līdzfinansējumu un privātus ieguldījumus, tad kopā pilsētā atjaunotas 120. Programma ir smagnēja, viegli nav, taču tā ir vajadzīga un ekonomiski pamatota.”
Uz visiem jautājumiem, kas un kā notiks, atbilžu vēl nav, uzsver Liepājas domes pārstāvis, taču process notiek.
„Iepriekš netika rēķināts investīcijas lietderīgums, šoreiz projektu neapstiprinās, ja nevarēs pierādīt šīs investīcijas lietderīgumu 20 gadu periodā,” Mārtiņš Tīdens skaidro, kādas izmaiņas gaidāmas šajā plānošanas periodā.
Par energoefektīvāko māju Latvijā savulaik tika atzīts Liepājas daudzdzīvokļu nams Vītolu ielā 6/10. Iepriekšējā ziemā tur ietaupījums par apkuri sasniedzis aptuveni 70%. Mājas pārstāve Vita Iesalniece skaidro, ka situācijas dzīvokļos ir dažādas - citi mīl lielāku siltumu, citi ne, tāpēc rēķinu apmērs atšķiras. Mājā uzstādīta arī ventilācijas sistēma.
„Kaut arī mums namu apsaimniekošanas izmaksas ir dārgas, tomēr, rēķinot vidējo, sanāk lētāk – vismaz 10-20 eiro jāmaksā mazāk,'' atzīst Iesalniece.
Apsaimniekošanas maksa svārstās no 70 centiem līdz pat 1,30 eiro kvadrātmetrā, skaidro SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” projektu vadītājs Toms Cīrulis. Remontdarbu apjomi katrā vietā atšķīrušies:
„Ir mājas, kas ir ieguvēji, bet ir mājas, kur, salīdzinot ar kredīta pieaugumu un ar apkures ietaupījumu, viņi maksā vairāk. Bija darba apjomi, kas neveicina siltumenerģijas ietaupījumu, piemēram, ūdens stāvvadu nomaiņa, balkonu remontdarbi, viņi maksā vairāk, bet tuvākos 15 gadus mājai nevajadzēs veikt remontdarbus.”
Ir virkne spēles noteikumu, kas šajā māju renovācijas procesā ir mainījušies: ja līdz šim projekta īstenotāji sadarbojās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, tad tagad tā būs institūcija ''ALTUM''. Jaunajai kārtībai, kas ietver arī citas izmaiņas šajā plānošanas periodā, ir gan savi plusi gan mīnusi, stāsta projektu Toms Cīrulis:
„Diemžēl nav tik rožaini, kā es sākumā domāju. Man šķiet, ka birokrātija ir pat lielāka nekā iepriekšējā periodā, sākot no protokoliem, ar dzīvokļu īpašnieku apliecinājumiem. Man gandrīz no visiem dzīvokļiem jāiegūst apliecinājums, ka viņš nav saimnieciskās darbības veicējs un viņam nav nodokļu parādu. Tas būtiski palielina renovācijas termiņu. Ir arī plusi. Ja iepriekš maksimālais līdzfinansējums bija 50 eiro uz apdzīvojamās platības kvadrātmetru, tad tagad ir 75 eiro. Vēl varēs iekļaut izmaksās stāvvadu un jumtu nomaiņu, iepriekš tam līdzfinansējums nepienācās.”
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros līdz 2020. gadam daudzdzīvokļu māju renovācijai Latvijā būs pieejami aptuveni 160 miljoni eiro.
