Par to pirmdien, 25. janvārī, attālinātajā preses konferencē pastāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Līga Šerna.
Vakcīnas nodrošinās visiem aprūpes centra darbiniekiem un iemītniekiem, kuri to vēlēsies, neatkarīgi no vecuma.
Vakcināciju plāno sākt šī gada pirmajā ceturksnī, un jau februāra sākumā aprūpes centriem jābūt gataviem, jāizveido vakcinējamo personu saraksts, un, tikko vakcīnas būs pieejamas Latvijā, nekavējoši uzsāks vakcināciju.
Šerna atklāja, ka jau ir apzināti pakalpojumu sniedzēji, un, saņemot ziņas par vakcīnu piegādēm, nozīmēs konkrētus vakcinācijas veicējus, kas nekavējoties dosies uz centriem.
Otrdien sāksies centru informēšana, un tie aktīvi līdzdarbojas, tiem būs jānodrošina vakcinējamo plūsma, telpas vakcinācijas kabinetam, lai process noritētu operatīvi.
Līdz sociālās aprūpes iestāžu darbinieku un klientu vakcinēšanai pret Covid-19 darbiniekiem ik dienu būs jāveic Covid-19 tests, paredz Labklājības ministrijas sagatavotais plāns.
Jau drīzumā ekspresstestus pēc iepirkuma nogādās arī pašvaldību sociālās aprūpes centros, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča no "KPV LV".
“Jāiztur ir vēl kādas trīs nedēļas, līdz mums būs vakcīnas un varēs sākt vakcināciju. Šajās nedēļās būs papildu aizsardzības siets ar laboratoriskajiem un siekalu testiem, jau tiek nodrošināti valsts sociālās aprūpes centros ātrie ekspresstesti, lai sociālās aprūpes iestādēs neienāktu darbinieki, kuri varbūt saslimuši ar Covid-19, bet to nezina, jo nav saslimšanas simptomu,” norādīja ministre.
Pašlaik notiekot darbinieku un klientu aptaujāšana, un pēc ministres Petravičas teiktā – ap 90% klientu gribot vakcinēties.
Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību ir izstrādājusi rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (SAC), kas paredz koordinētus rīcības virzienus. Tie ietver – epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, infekcijas izplatības prevenciju un atbalsta nodrošināšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām personālam.
Lai abpusējā komunikācija ar SAC notiktu iespējami raiti, rīcības plānā paredzēts, ka gadījumos, kad SAC nevarēs atrisināt radušos problēmu, SAC atbildīgā persona operatīvi par to informēs LM noteikto kontaktpersonu. Noteikts arī izstrādāt vadlīnijas par terapijas algoritmu SAC klientiem ar dažādām diagnozēm, norādot iespējamos profilakses pasākumus.
Rīcības plāns nav noslēgts un var tikt papildināts ar jauniem rīcības virzieniem, pasākumiem, veicamām darbībām un to izpildes monitoringu atbilstoši aktuālajai situācijai SAC un valstī kopumā.
LM uzskata, ka, īstenojot rīcības plānā noteiktos pasākumus šajā epidemioloģiskā apdraudējuma situācijā, SAC klientiem tiks radīta iespējami droša un veselību saglabājoša vide.
Izstrādātais rīcības plāns iesniegts apstiprināšanai valdībā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) informēja, ka pasākumi Covid-19 ierobežošanai sociālās aprūpes centros jau tika ievesti, tagad arī rasta iespēja veikt eksprestestus, valsts līdzfinansēs aprūpes centriem Covid-19 slimniekiem nepieciešamo instrumentu – oksimetru – iegādi.
Pašlaik minētie eksprestesti jau tiekot pielietoti valsts sociālās aprūpes centros, un ar tiem esot izdevies “izķert” trīs saslimšanas gadījumus. Drīzumā tādi būšot pieejami arī pašvaldību ilgstošas aprūpes centros. Pašlaik notiek iepirkums, lai ar eksprestestiem nodrošinātu visus aprūpes centrus. Tas gan nozīmē, ka, atklājot arvien vairāk jaunu saslimšanas gadījumu, jārēķinās, ka būs vajadzīgs papildu darbaspēks.
“Esam apzinājuši rīcības. Ja sociālās aprūpes centros masveidā sāktu trūkt darbinieki, viens virziens ir piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, otrs – nevalstiskās organizācijas,” norādīja ministre.
Labklājības ministrijas mājaslapā arī apkopota informācija ar vadlīnijām par epidemioloģiskās drošības prasībām sociālās aprūpes centros, izveidota vienotā e-pasta adrese [email protected], rakstot uz kuru ikvienam ir iespēja saņemt atbildes vai informēt pa kādiem gadījumiem, ja informācija tiek slēpta, stāstīja ministre,
Šerna arī norādīja, ka apturēt Covid-19 izplatību aprūpes centros var, sekojot pieejamām rekomendācijām, visiem atbildīgi izturoties pret savu un līdzcilvēku veselību. Ministrijas arī nodos aprūpes centriem rīcības algoritmu, kas jāievēro visiem aprūpes centriem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanai, un iesaistīs Veselības inspekciju, kas uzraudzīs algoritma ieviešanu.
Bez regulārās testēšanas centriem jāvienojas par algoritmiem pacientu testēšanai un izolēšanai pēc pārvešanas no slimnīcām, jo sākotnējais negatīvais tests neizslēdz iespēju, ka turpinās inkubācijas periods, un tāpēc nepieciešama atkārtota testēšana.
Savukārt, ja centriem trūkst medicīnas personāla, tie var vērsties Veselības inspekcijā, kurai ir apkopota informācija par personām, kuras gatavas iesaistīties darbā pandēmijas laikā.
Veselības inspekcija arī turpinās regulāru centru uzraudzību, norādīja VM pārstāve.
KONTEKSTS:
Covid-19 krīzē smagi skarti ir arī pansionāti un sociālās aprūpes centri. Pāris mēnešos ir jau vairāk nekā 4000 saslimušo – pansionātos nespēj apturēt Covid-19 izplatīšanos. Labklājības ministrija aplēsusi, ka infekcija skārusi 80 sociālās aprūpes iestādes visā Latvijā.
Vīrusa izplatības dēļ Latvijā ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz tam, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
