Piemiņas pasākumi
Trešdien, 21. novembrī, plkst. 16.45 notiks pareizticīgo aizlūgums bojāgājušo piemiņai traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, laukumā blakus Zolitūdes traģēdijas memoriālam. Pēc aizlūguma - traģēdijas piektās gadskārtas piemiņas pasākums.
Plkst. 17.30 sāks skanēt audioieraksts, un uz liela ekrāna (ar labdarības fonda “Novum Riga Charitable Foundation” atbalstu) tiks demonstrēta dokumentālā filma, kuru ir izveidojis režisors Konstantīns Odarsts, pēc tam pasākuma dalībniekus aicinās pieminēt Zolitūdes traģēdijas upurus ar klusuma brīdi.
Plkst. 17.44 -17.45 būs klusuma brīdis.
Pasākuma laikā par ziedojumiem varēs saņemt biedrības izdoto grāmatu “Atceries Zolitūdi”. Tās fragmenti apskatāmi arī portālā LSM.lv.
Traģēdijas un glābšanas darbu hronoloģija – kā tas notika
2013. gada 21. novembris
“Zolitūdes traģēdija. Piecus gadus pēc”
Trešdien, 21. novembrī, pulksten 21.20 LTV ēterā - diskusija “Zolitūdes traģēdija. Piecus gadus pēc”. Tiks pārrunāti jautājumi par to, kas mainījies būvniecības nozarē un sabiedrības apziņā.
Diskusijā līdzās traģēdijas upuru tuviniekiem un cietušajiem būs arī glābēji un mediķi, kuri pirms pieciem gadiem pirmie devās uz notikuma vietu. Tāpat par to, kas piecu gadu laikā pavirzījies uz priekšu tiesas darbos, diskutēs krimināllietas vadošais tiesnesis Erlens Ernstsons un abu pušu advokāti, savu viedokli paudīs arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un būvniecības jomas eksperti. Par to, kā pēc traģēdijas tika izprasts politiskās atbildības jēdziens, diskutēs politologs Ivars Ījabs, ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un arhibīskaps Jānis Vanags.
16.15 No jumta aiziet strādnieki.
16.20 Atskan ugunsdrošības signalizācija. Balss paziņojums trīs valodās brīdina par bīstamu situāciju ēkā. Ugunsgrēka nav.
17.05 Balss izziņošanu atslēdz. Daļa pircēju, kas veikalu bija atstājuši, atgriežas.
17.44 Uz apsardzes firmu pienāk signāls "Trauksme", papildus - "Paplašināts bojājums".
17.44:21 Sabrūk veikala jumts.
17.46 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem ziņu - Zolitūdē iegruvis jumts veikalam “Maxima”.
18.00 Pēc 14 minūtēm ierodas pirmā ugunsdzēsēju glābēju brigāde. Veikala darbinieks informē - zem gruvešiem varētu būt 30 līdz 50 cilvēki.
18.08 Glābēji atbrīvo pirmos cietušos.
18.18 Iznes pirmo bojāgājušo.
19.04 Notiek otrais nogruvums apmēram 900 kvadrātmetru platībā. Tiešu tur, kur strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri.
19.52 Policija sāk kriminālprocesu par iespējamu būvniecības noteikumu pārkāpumu, kas izraisījis smagas sekas.
21.27 Ar ceļamkrānu sāk nocelt pirmo betona paneli.
22. novembris
00.36 Pirmās oficiālās ziņas par upuriem. Apstiprināta vismaz sešu cilvēku bojāeja. 36 izglābti. Kļūst zināms, ka gājuši bojā ugunsdzēsēji Sergejs Ižiks, Vilnis Šteinītis un Edgars Reinfelds. Vēl 12 ugunsdzēsēji cietuši.
7.23 Bojā gājušo skaits pieaug līdz 17.
11.00 Valstī izsludina trīs dienu sēras.
13.50 Upuru skaits aug. Pēcpusdienā jau ziņo par 35.
23. novembris
5.26 Darbi turpinās visu nakti. Rīts atnāk ar drūmām vēstīm. Bojā gājušo skaits jau sasniedz 52.
7.48 Vienā no konstrukcijām konstatē plaisu. Glābšanas grupas izved ārā.
11.00 Lai varētu turpināt darbus, sāk demontēt ēkas daļas, kas bīstami karājas.
14.49 Pagrabā nostiprina paneļus.
17.30 No drupām izceļ pēdējo upuri. Lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir prasījusi 54 cilvēku dzīvību.
17.52 Notiek trešais nogruvums. Neviens necieta. Ugunsdzēsēji - glābēji atradās citā zonā.
19.20 Meklēšanas darbus aptur līdz nākamās dienas rītam.
24. novembris
7.09 Atsākas meklēšanas darbi. Celtniecības eksperti pārbauda konstrukciju stabilitāti.
13.12 Lai likvidētu nedrošos ēkas elementus, sāk strādāt demontāžas ekskavatori.
25. novembris
10.00 Visā Latvijā trīs minūtes ilgs klusuma brīdis.
15.40 Glābšana un meklēšana tiek pabeigta. Tā ilga 93 stundas un 54 minūtes. Piedalījās 557 cilvēki un 25 tehnikas vienības.
Tiesvedība turpinās
Apsūdzības grozīšana
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris "LV portālam" skaidroja, ka kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu prokuroram uzskatīt, ka persona izdarījusi konkrēto noziegumu, taču jaunu pierādījumu un faktu atklāšana lietas iztiesāšanas laikā prokuroram uzliek pienākumu apsūdzību grozīt.
Apsūdzības grozīšana ietver noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu un/vai noziedzīgā nodarījuma juridiskās kvalifikācijas grozīšanu.
Atkarībā no iztiesājamās lietas vai pašas apsūdzības sarežģītības vai apjoma apsūdzības grozīšana var arī nekavēt iztiesāšanu.
Prokurors var lūgt tiesas sēdes pārtraukumu apsūdzības grozīšanai. Savukārt aizstāvība var lūgt tiesas sēdes pārtraukumu, ja tai nepieciešams laiks sagatavoties jaunajai apsūdzībai.
Apsūdzības grozīšana krimināllietu iztiesāšanas laikā nav uzskatāma par ārkārtēju, taču arī ne ikdienišķu parādību.
Tiesnesis Stūris norāda, ka pēc apsūdzības grozīšanas tiesai ir jānoskaidro, vai apsūdzētais saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēts, un vai viņš atzīst savu vainu. Ja nepieciešams, prokurors saprāta robežās izskaidro apsūdzību.
Likums neparedz tiesām vērtēt to, vai apsūdzības grozīšana ir nepieciešama, vai apsūdzības grozīšana ir būtiska vai nebūtiska, kā arī neparedz tiesai iespēju nepieņemt prokurora grozīto apsūdzību. Taču tiesas tiesības un pienākums ir nodrošināt procesuālo kārtību, tas ir, lai kriminālprocesā iesaistītās personas ievēro likumā noteikto.
Pēc apsūdzības grozīšanas tiesa vairs nelemj par sākotnējo apsūdzību.
Tā dēvētās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas pirmā tiesas sēde pirms trim gadiem notika Ķīpsalas izstāžu centra konferenču zālē. Neviena tiesa Latvijā nevarēja uzņemt tik lielu dalībnieku skaitu. Todien zālē bija aizņemtas teju visas 460 sēdvietas. Divus gadus pēc traģēdijas cietušie uz Temīdas spējām panākt taisnību skatījās skeptiski.
Uz apsūdzēto sola sēž deviņi cilvēki. Pieciem uzrādītas apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Trim - par valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, izraisot smagas sekas. Vienam - par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Šo triju gadu laikā ir notikušas teju 150 tiesas sēdes. Tiesnesis Erlens Ernstsons, kurš lietu turpina izskatīt tiesas zālē Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ar sekretāres starpniecību komentē: krimināllietas iztiesāšana norit raiti. Nopratinātas vairāk nekā 400 personas. Starp tām 12 eksperti, cietušie, liecinieki, kā arī apsūdzētie un piecas juridiskās personas, pret kurām uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
Paralēli tiesas procesam SIA “Maxima Latvija” vienojušies ar teju visu bojā gājušo ģimenēm par kompensāciju. Par katru traģēdijā mirušo ģimenes locekli izmaksāta 100 000 eiro kompensācija.
Tomēr traģēdijā cietušie un viņu piederīgie tiesas procesu par raitu nesauc, saka advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore, kura pārstāv aptuveni 40 cietušos.
“Protams, noskaņojums ir diezgan drūms un bēdīgs. Cietušie reti kurš tic tam, ka tiešām to spriedumu sagaidīs un tas spriedums būs tiešām objektīvs attiecībā pret cietušajiem,” atzina advokāte.
Nule vajadzēja pabeigt tiesas izmeklēšanu un pāriet noslēdzošajā fāzē – tiesu debatēs. Taču prokurori uzskata, ka tiesas procesā atklājušies jauni fakti. Tāpēc nolemts grozīt apsūdzības. Kas tajās mainīsies, pagaidām netiek atklāts. Tas būs zināms decembrī. Prokurors Agris Skradailis iepriekš medijiem sacīja, ka Krimināllikuma panti mainīti netiks.
Šādu soli kritizējuši daži apsūdzēto advokāti.
“Es ceru, ka no prokuratūras puses neizskanēs pārmetumi, ka advokāti ir tie, kas novelk procesu,” Latvijas Televīzijai sacīja apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Savukārt ēkas projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja advokāts Dmitrijs Skačkovs sacīja, ka precīzu apsūdzību izvirzīšanai bija pietiekami daudz laika, jo apsūdzēto liecības arī bijušas detalizētas.
Taču valsts apsūdzības uzturētāji jau iepriekš pieļāva šādu scenāriju. Tāpēc prokurors Skradailis tiesvedības ilgumu nekritizē.
“Manā skatījumā nekas neliecina par to, ka šis process nevirzītos uz priekšu, ka viņš stagnētu,” norādīja Skradailis.
Šo triju gadu laikā nav mainījusies apsūdzēto attieksme. Prokurors sacīja, ka neviens vainu izvirzītajās apsūdzībās neatzīst. Cietušo pārstāve sacīja, tolaik spēkā esošais nepilnīgais būvniecības nozares regulējums ļauj dažādi interpretēt atbildību.
“Vainu neviens nav atzinis. Principā katrs mēģina kaut kādā veidā argumentēt savu pozīciju, iespējams, norādot uz citu personu atbildību konkrētajā procesā,” sacīja advokāte.
Cietušajiem joprojām ir bažas, ka, iespējams, ne visi potenciālie traģēdijas vaininieki sēž uz apsūdzēto sola. Piemēram, sabrukušā veikala „Maxima” metāla konstrukciju izgatavotāja SIA „Vikom Industry” pārstāvju starp apsūdzētajiem nav, minēja advokāte.
Par šo jautājumu ir bijušas diskusijas arī iepriekš – gan izmeklēšanas laikā, gan tiesā. Prokuratūra vienmēr ir norādījuši, ka kopņu rasējumus ir parakstījis būvinženieris Ivars Sergets. Viņam izvirzītas smagākās apsūdzības par nogalināšanu aiz neuzmanības.
Atgriežoties pie jautājuma par tiesvedības ilgumu, advokāte sacīja, ka cietušajiem šie gadi ir ilgs laiks. Bet, no juridiskā viedokļa skatoties, process atbilst likumam un netiek vilcināts.
“No apsūdzēto puses šis process nebija vilcināts. Nebija nepamatotas slimošanas vai kavējumu kaut kādu, arī no advokātu puses, kas nodrošina aizstāvību, nebija novērojami kaut kādi tādi kavējumi, kas tiešām paildzinātu šo procesu,” atzina advokāte.
Viņa sacīja, ka gadījumos, kad kāds no advokātiem aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nav varējis piedalīties tiesas sēdē, apsūdzētie nav iebilduši lietu skatīt bez aizstāvju klātbūtnes. Abas puses - gan cietušie, gan apsūdzētie - esot ieinteresēti samērīgā lietas pabeigšanā.
Tiesvedība prasa laiku, jo lieta ir sarežģīta un apjomīga – apkopota 81 sējumā.
Kas notiks tālāk? Iespējams, pēc apsūdzības grozīšanas apsūdzētajiem vajadzēs laiku, lai ar to iepazītos.
Iespējams, apsūdzētie vēlēsies sniegt liecības par jauno apsūdzību. Iepriekš pie atbildības saukto advokāti izteicās, ka var nākties vēlreiz pratināt kādu liecinieku. Bet visas tās pagaidām ir tikai spekulācijas. Tomēr šogad tiesu debates „Maximas” traģēdijas lietā, visticamāk, nesagaidīsim.
