Ārpus Rīgas

Realizējot ievērojamu projektu, Latvijā cilvēkus jau gadu mudina uz veselīgu dzīvesveidu

Ārpus Rīgas

''Ziemeļlatvijas'' galvenā redaktore Ingūna Johansone par Valgas dzemdību nama slēgšanu

Apriķu muižā skolu slēgs, cer saglabāt muzeju

Apriķu muižā skolu slēgs, cer saglabāt muzeju

Vēl tikai īsu brīdi darbu turpinās Kurzemē vecākā skola - Apriķu pamatskola, kas atrodas vienā no Latvijas senajām muižām. Mācību gadu tur uzsāka vien 34 skolēni, tāpēc Aizputes novada pašvaldības deputāti lēma skolu likvidēt. Šobrīd vēl nav skaidrs turpmākais ēkas liktenis, taču jau tagad tiek domāts, kā saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu. Vērtīga nav tikai pati muiža, bet arī Apriķu muzeja krājums un aiz Latvijas robežām zināmā rūķu kolekcija.

Beidzoties mācību gadam, Apriķu pamatskolā apklusīs arī skolēnu čalas. Skolas slēgšana ir emocionāli grūts brīdis ikvienam, kurš ieguldījis savu artavu skolas dzīves veidošanā. Skolas direktore Velga Ļaudama uzsver, ka gadiem ilgi strādāts un lolotas tradīcijas, taču šobrīd perspektīvu vairs nav un to izjūt viss kolektīvs:

„Pirms desmit gadiem mums bija 97 skolēni. Katru gadu skaits saruka, un šo mācību gadu uzsākām tikai ar 34 skolēniem.

Var just to kritumu – lauki paliek tukši. Likvidējot kooperatīvu, daudzas ģimenes ar bērniem aizgāja prom no Apriķiem. Pašlaik ģimeņu ar bērniem ir ļoti maz.”

Skolotāja un Apriķu muzeja vadītāja Aina Cērmane, runājot par skolas slēgšanu, ar grūtībām valda asaras. Viņu nomāc ne tikai doma par skolas slēgšanu, bet par Latvijas laukiem, tām vērtībām, kas paliks tikai vairs muzeja krājumos:

„ Ir apziņa, ka jādara kas vērtīgs un paliekošs. Esmu skolā nostrādājusi, augustu nesagaidot, 45 gadus. Ieaudz tajā vietā ar visu savu sirdi un dvēseli. Nevari būt vienaldzīgs ne pret skolu, ne pret muzeju, kas izauklēts kā mazs bērns nu jau 30 gadu garumā.”

Muzeja vadītājai par ieguldīto darbu paldies saka arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas Kurzemes reģiona pārstāve Signe Pucena, kura tikko no Ainas Cērmanes pārņēmusi šos pienākumus. No Aizputes novada astoņas pilis un muižas ir asociācijas biedri, bet trīs no tām pērn piedalījās akcijā „Apceļosim Latvijas pilis un muižas”. Apriķu muiža un muzeja vadītāja Aina Cērmane tagad saņem atzinības rakstus:

„Viens [atzinības] raksts ir tieši Aina Cērmanei, kā labākajai stāstniecei akcijas laikā. Otrs pašai muižai, ko visaugstāk novērtējuši apmeklētāji. Tā ir pati vērtīgākā atzinība.”

Apriķu muižas ēkas tornī izvietotais Apriķu muzejs un Rūķu muzejs ir zināms ne tikai Latvijā, bet daudzās pasaules valstīs, no kurienes atceļojuši lielāki un mazāki rūķi.

Muzejā ir uzburta ne tikai rūķu pasaku valstība, te glabājas vērtīgas liecības par Apriķu vēsturi un apdzīvotās vietas personībām – arī par pirmo Latvijas dziesminieku Neredzīgo Indriķi, kurš dzīvojis Apriķos.

„Mums ir unikālā 1933. gada grāmata, monogrāfija par Neredzīgā Indriķa dzīvi, tur ir dziesmas un dzeja gan latviski, gan vāciski,” stāsta muzeja vadītāja Aina Cērmane, viņa jau lūgusi pašvaldību saglabāt muižas ēkā muzeju un papildināt to ar Apriķu skolas ekspozīciju, vienlaikus rodot telpu arī Tukuma darbmācības skolotāja Valda Orlova muzejam dāvinātās vērpēju darbarīku - koka vārpstiņu jeb sprēslenīcu - unikālajai kolekcijai. To skaits mērāms septiņos simtos. Aizputes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis uzskata, ka muzejs ir jāsaglabā:

„Galvenais ir nepārdot, varbūt var iznomāt kādai uzņēmējdarbībai. Skolas ēka ir labā stāvoklī, varbūt var rīkot nometnes. Aina Cērmane vēlas paplašināt muzeju. Muzejs ir apmeklēts, un ideja ir laba.”

Apriķu pamatskolas ēka celta 1745. gadā. Daļu no vērtībām izdevies laika gaitā restaurēt, arī senās durvis. Zināms, ka vienas no Apriķu muižas durvīm atrodas prezidenta pilī, bet četras krāsnis nonākušas Rundālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti