Panorāma

Vai Ķemeri būs otrs «sagrieztais kuģis»?

Panorāma

Ogrē joprojām kritiska situācija

Applūdušo māju īpašnieki - bezcerīgā situācijā

Applūdušo māju īpašnieki – bezcerīgā situācijā

Iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas plūdu skartajās teritorijās, nonākuši neapskaužamā situācijā. Daļai gan būs tikai īslaicīgas neērtības, kamēr dzīvesvieta izžūs un tiks sakārtota. Taču cilvēkiem, kuriem ūdens pagalmā un mājā nu jau ir ierasta parādība gadu no gada, vieglu risinājumu nav.

Plūdu postījumus tā pa īstam var novērtēt tikai tad, kad ūdens atkāpjas. Mājām izgāztas durvis, logi, aizpeldējis grīdas segums un izmirkušas sienas. Un bez remonta - tātad izdevumiem - neiztikt. Daudzas mājas gan applūst salīdzinoši reti, kad plūdi, līdzīgi kā šogad, ir īpaši spēcīgi. Taču ir vietas, kur pēdējos gados ūdens mājās ienācis katru gadu un pat vairākas reizes vienā sezonā.

Arī Ogrē ir tāda vieta - dārziņu teritorijā Ogresgalā. Pašvaldībā norāda - pagaidu pajumtes nodrošināšana un likumā paredzētie 150 lati saimnieciskajiem izdevumiem ir vienīgais, kā šo māju īpašniekiem un iedzīvotājiem var palīdzēt. „Diemžēl likums mums neko vairāk arī neatļauj. Par to mēs esam arī VARAM runājuši. Jo no tiesiskuma viedokļa, likuma viedokļa īpašnieks par to īpašumu pats arī atbild. Tā ir apdrošināšana un visas pārējās lietas, kas katram pašam jākārto,” skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs (“Ogres novadam”).

Apdrošināšanas kompānijas plūdu riska zonā esošās mājas gan apdrošināt pret applūšanu nemaz nesteidz. Apdrošināšana ir bizness un, ja māja aplūst katru gadu, tas ir risks, kas apdrošinātājiem neatmaksājas. Viņi saka - apdrošināšanās jēga ir nodrošināšanās pret neplānotiem gadījumiem. Dambja pārrāvums tāds ir, taču ne upes izkāpšana no krastiem vietās, kur tas notiek regulāri.

“If” Atlīdzību nodaļas vadītāja Iluta Šķipsna norāda: „Šādi reģioni Latvijā ir ļoti daudzās vietās, jo īpaši labajos gados cilvēki bieži būvēja mājas upju, ezeru tuvumā, kas īstenībā ir ļoti liels risks. Šajā gadījumā cilvēkiem, kas dzīvo šādos īpašumos, būtu pašiem jāapzinās šī riska iespējamība un jābūt pēc iespējas labāk informētiem, ko darīt gadījumos, kad notiek šāda veida applūšana.”

Ogresgalā plūdi vairākus gadus pēc kārtas gan notikuši tikai pēdējā laikā - kad citas mājas palika sausumā. Tas sakritis ar HES parādīšanos uz Ogres upes, un tāpēc tā darbību iedzīvotāji uzlūko ar aizdomām. Meklējot risinājumus, jo apdrošinātāji mājas vairs neapdrošināja, pavīdēja versija, ka pašvaldība no ikgadējo plūdu nolemtajiem varētu īpašumus atpirkt. Taču pašvaldības vadītāja minētās sarunas ar Vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministriju beidzās ar secinājumu, ka likumdošana to neļauj.

Tieslietu ministrijā (TM) gan norāda, ka šādos un līdzīgos gadījumos var atrast risinājumu. „Pašvaldība var atpirkt pie nosacījuma, ja viņa pamato, ka pastāv sabiedrības intereses, noteikta vajadzība. Ko es spēju iedomāties, - piemēram, pašvaldība vēlas nostiprināt upes krastu, viņiem būtu kaut kādi darbi jāveic, viņi varētu šos īpašumus atpirkt, īpašniekiem samaksāt taisnīgu atlīdzību, kas būtu tirgus vērtība, kas ļautu citu dzīvesvieta iegādāties un šādos gadījumos ir divi varianti - vai nu vienojas ar personu vai jau uz likuma pamata - tad Saeima var lemt, ka šis īpašums ir atsavināms kādai noteiktai sabiedrības vajadzībai,” skaidroja TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Būtisks nosacījums šādam lēmumam gan būtu kopējais sabiedrības ieguvums. Piemēram, ja krasti nostiprināti tā, lai pasargātas būtu tālākās mājas, kas applūst stiprāku plūdu gadījumā. Taču, ja nekas nemainās un teritoriju pavasaros turpināt pārpludināt upes ūdeņi, zemes atpirkšanai nebūtu jēgas.

Būvatļaujas applūstošajās teritorijās gan izsniegusi pati pašvaldība. Sākotnēji, vēl padomju laikā izveidojot dārziņus, upes tuvumā zemes gabalus iedzīvotājiem nedeva, taču vēlāk pašvaldības vadība pakļāvusies cilvēku spiedienam, kas šeit gribēja zemi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt