Apmaksāta psihosociālā rehabilitācija vēža pacientiem varētu būt pieejama jau martā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 7 mēnešiem.

Martā plānots ieviest valsts apmaksātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu onkoloģiskajiem pacientiem. 2016.gada labdarības maratonā „Dod Pieci” Latvijas Radio kopā ar ziedot.lv vāca ziedojumus vēzi uzveikušo cilvēku psiholoģiskajam atbalstam. Sabiedrība saziedoja vairāk nekā 190 000 eiro, un drīz pēc tam arī Saeimas deputāti lēma par rehabilitācijas pakalpojuma iekļaušanu valsts budžeta grozā.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka rehabilitācija būs pieejama jau janvārī, praktisko jautājumu risināšana šos procesus nedaudz aizkavējusi. Kopumā šogad paredzēts noorganizēt 30 valsts apmaksātas rehabilitācijas nometnes. 

Gaida psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanu onkoloģiskiem pacientiem
00:00 / 02:34
Lejuplādēt

Pēc 2016.gada labdarības maratona „Dod Pieci”, kurā Latvijas Radio sabiedrības uzmanību pievērsa problēmām, kas skar vēža pacientus, Saeima lēma 2018.gada valsts budžetā iekļaut rehabilitācijas pakalpojumus onkoloģiskajiem pacientiem. Tādējādi novēršot situāciju, ka līdz šim vēža pacienti bija atkarīgi no līdzcilvēku labvēlības. Ar vairāku mēnešu kavēšanos šo pakalpojumu varētu ieviest jau marta beigās, pastāstīja onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe, kurai valsts deleģējusi funkciju nodrošināt šos pakalpojumus.

Valsts programmā ir noteikti rāmji, kādos apmaksās pakalpojumu cilvēkiem, kuri piesakās. Šogad ir 30 programmas, kas paredzētas vairāk nekā 700 cilvēkiem. Šobrīd ierobežojošs faktors rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, ir tas, ka cilvēkam pieteikšanās brīdī ir jābūt vai nu invaliditātes, vai prognozējamās invaliditātes apliecinājumam, pastāstīja Berķe.

Šāda prasība likumā iestrādāta, lai primāri nodrošinātu palīdzību cilvēkiem, kurus slimība skārusi vissmagāk, sacīja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš. "Droši vien, ka cilvēkiem ar smagāku funkcionālo stāvokli, ko raksturo invaliditāte, šis pakalpojums būtu vairāk vajadzīgs," viņš teica. "Uz šo brīdi mēs tikai tā modelējam, pilotējam, kā tas varētu dzīvē izskatīties. Mums ir iezīmēta naudiņa, iezīmēts prognozējamo cilvēku skaits."

Šogad psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumiem valsts piešķīrusi 240 620 eiro.

"Gada beigās jau varēsim svītru pavilkt zem pirmā gada bilances, un tad skatīties, varbūt kaut ko vajag uzlabot, kaut ko precizēt," klāstīja Dūdiņš. "Pakalpojums pēc pilnas programmas varētu strādāt no 2020.gada, kad budžeta piešķīrums varētu būt 310 549 eiro."

Tā kā „Dzīvības koka” rīcībā esošās Dignājas muižas restaurācijas darbi aizvien nav noslēgušies, biedrība informē, ka pirmās nometnes šogad norisināsies Jelgavas novada Līvbērzē. Ja vēža pacienti pēc slimības uzveikšanas nevēlas kārtot invaliditātes apliecinājumu, viņu rehabilitācijai plāno tērēt atlikušos labdarības maratonā saziedotos 14 tūkstošus eiro. Tāpat „Dzīvības koks” vēlētos panākt apmaksātu psiholoģisko palīdzību vēža slimības sākumposmā, atklāj biedrības valdes priekšsēdētāja Berķe.

"Mēs neapstāsimies ar valsts pakalpojumu ieviešanu," uzsvēra Berķe. "Rehabilitācija aizvien nozīmīga ir ne tikai pēc tam, kad viss process ir beidzies, tai vajadzētu būt klātesošai atbalsta veidā, vienalga kādā veidā no brīža, kad uzzina diagnozi. Dienas centrs, kur, uzzinot diagnozi, vari piezvanīt un tūlīt aiziet parunāt ar psihologu vai psihoterapeitu, vai ar mākslas terapeitu, vai vienalga kādu speciālistu, kas ir nepieciešams."

Atbildīgajās ministrijās norāda, par šādu nepieciešamību varētu runāt vien gada nogalē, aprēķinot, cik daudz naudas iztērēs pašreizējiem mērķiem. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis atgādina, ka vēža pacientiem pieejama arī medicīniskā rehabilitācija, un pašlaik ministrija sagaidot, ka gan par ārstniecisko, gan emocionālo atbalstu pacientus informēs viņu ģimenes ārsti.

Uzzinot diagnozi vai arī pēc intensīvās ārstēšanas, pacientam ir ļoti būtiski, kādu informāciju viņš saņem no medicīnas personāla.

Protams, katrs pacients ir individuāls, un komunikācija ar pacientu arī ir ļoti svarīga, uzsvēra Miķītis.

Svarīgi piebilst, ka grūtības iekļauties sabiedrībā pēc vēža pārslimošanas ir aptuveni 40% cilvēku, rāda pētījumi. Pakalpojumam var pieteikties, aizpildot iesniegumu biedrības mājas lapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti