«Aplokšņu algu» maksātājiem rosina noteikt līdz 2100 eiro lielu sodu

Tieslietu ministrija (TM) rosinājusi noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb "aplokšņu algas" izmaksāšanu fiziskai personai vai valdes loceklim būtu jāmaksā naudas sods no 140 līdz 2100 eiro.

Ministrija skaidro, ka pašlaik administratīvais sods par grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) ir no 70 līdz 430 eiro, kas ļauj nodokļu maksātājiem domāt, ka nepatiesa atalgojuma atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē nav smags pārkāpums.

Tāpēc, analizējot esošo regulējumu, tika secināts, ka tas nav pietiekams un nedod gaidīto pozitīvo rezultātu, proti, "aplokšņu algu" maksātāju skaits netiek ievērojami samazināts un darba algas izmaksu un attiecīgo maksājumu budžetā deklarēšana un maksāšana nenotiek patiesā apmērā.

Līdz ar to tiek piedāvāts LAPK noteikt jaunu administratīvā pārkāpuma sastāvu, palielinot naudas sodu līdz tādam, kas pašlaik paredzēts par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli neapliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu).

TM piedāvātie grozījumi paredz, ka sodu par "aplokšņu algu" izmaksu varēs piemērot, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, atņemot loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju "aplokšņu algas" ir valsts mēroga problēma. To izmaksa ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, jo saistībā ar nenomaksātajiem darbaspēka nodokļiem rada konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem, norāda TM.

Iesniegtais priekšlikums vēl būs jāskata Saeimai.

Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka vasts iestādes pārāk daudz domā par "pātagas" principu, cenšoties piespiest uzņēmumus strādāt likumu ietvaros. Tomēr būtu jādomā arī par "burkānu", kas nozīmētu palīdzēt uzņēmumiem, piemēram, uzlabot sava darba produktivitāti. Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir ievērojams tādu uzņēmumu īpatsvars, kam ir zema darba produktivitāte. Tāpēc tie nespēj vienlaikus pastāvēt, maksāt nodokļus un gūt peļņu.

Līdzīgu viedokli, atzīstot, ka par "aplokšņu algu" maksāšanu un citām nelikumībai bardzībai ir jābūt, pauda ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Arnis Sauka.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti