Īpaši svarīgu darbu šajā laikā veic apkopēji, kuriem ne tikai jāiztīra, bet arī jādezinficē virsmas birojos, kāpņu telpās, veikalos un daudz kur citur. Bieži vien dezinfekcijas līdzekļi ir ļoti spēcīgi, un ilgstoši uzturēties telpā, kas ar tiem apstrādāta, nav ieteicams. Apkopēja Anita (vārds mainīts) strādā vairākos uzņēmumos. Līdz ar to liela dienas daļa sievietei jāpavada dažādu spēcīgu tīrīšanas līdzekļu tuvumā.
"Ir ļoti maz iedoti cimdi. Tie ļoti ātri izšķīst, saskaroties ar šīm ķīmijām. Bet mutes aizsargs vispār nav iedots, maska. Iznāk [tīrīt] ļoti daudz kabinetu, liela platība. Un pēc tādas lielas platības iztīrīšanas galva gandrīz griežas otrādi. Ir izdegušas nāsis no līdzekļiem. Un elpceļi sāk ar laiku sāpēt," pastāstīja Anita.
Šādi jūtas arī vairāki Anitas kolēģi. Darba devējs nekādas norādes par to, kā sevi aizsargāt, nav devis. Nav stāstīts ne par vēdināšanu, ne to, kā jārīkojas, ja līdzeklis nonāk uz ādas. Līdzekļi, ar ko viņiem jāstrādā, satur hloru un spirtu. Vienā objektā jātīra aptuveni divas stundas. Pēc tam jādodas uz nākamo. Anita vēlētos, lai darba devējs piešķirtu vairāk vienreizlietojamo cimdu, kā arī sejas maskas. Veselības inspekcijā norādīja, ka parastās sejas maskas šādā gadījumā nelīdzēs.
"[Šie līdzekļi] ir bieži izmantoti tagad, jo nātrija hipohlorīds ir viena no vielām, kam ir pierādīta pretvīrusa efektivitāte. Ir jāsargās, lai līdzekļi nenonāk kontaktā ar ādu vai acīm un netiktu ieelpoti. Ir jāvēdina telpas pēc uzkopšanas. Un nevajadzētu pārāk ilgi uzturēties telpās, kuras ir uzkoptas ar hloru saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem," stāstīja Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere.
Veselības inspekcijā atzīst, ka iepriekš minētie līdzekļi ir arī starp lētākajiem, tāpēc pašlaik plaši tiek izmantoti. Savukārt Valsts darba inspekcijā pastāstīja, ka šajos gadījumos darbiniekiem obligāti jālieto aizsarglīdzekļi un darba devējam būtu tie jānodrošina. Turklāt arī kārtīgi jāskaidro, kas jāievēro, lai nekaitētu veselībai. Produkta lietošanas aprakstam jābūt arī uz iepakojuma kopā ar norādēm, ka tas ir bīstams.
"Cimdi, ķīmiski izturīgi. Būtu jānodrošina, lai būtu aizsargātas acis un elpošanas ceļi. Kaut kāds kompromiss jāmēģina rast. Ja tiešām ir tā viela tik kaitīga un cilvēkam pilnīgi nekādus aizsarglīdzekļus nedod, tad likumdošanā ir tas pants: ja citādi nevar sevi aizsargāt, viņš var atteikties šādu darbu darīt. Tas, protams, var būt ar dažādām sekām. Bet kaut kādā mērā tā sevi var pasargāt," skaidroja Darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Darba inspekcijā atzīst, ka vīrusa izplatības laikā šie spēcīgie dezinfekcijas līdzekļi būs visefektīvākie, tāpēc uzkopšanas uzņēmumiem tagad īpaši jādomā par saviem darbiniekiem.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
