Viņš norādīja: ja, piemēram, Norvēģijā ik mēnesi apmācībām tiekot novirzīti apmēram 2000 eiro uz vienu ārstu, tad Latvijā tam "neiet neviens santīms". Tiesa, Norvēģijā finansējums ārstu apmācībai paredzēts valsts budžetā, nevis to atvēl farmācijas industrija, kā tas ir Latvijā.
"Mēs šobrīd pārspīlējam šo te stāstu (..)," tā Latvijā gaismā nākušos faktus par farmācijas biznesa "dotācijām" ārstiem komentēja Apinis. "Jebkurā gadījumā galvenais jautājums ir, ka mums vajadzētu kaut kādā veidā atrast versiju, kādā veidā mūsu ārsti varētu mācīties."
Pēc viņa sacītā, pašlaik ārstu apmācību LĀB nodrošina pašu spēkiem, tostarp organizējot konferences, kur farmācijas kompānijas izliek savus stendus, tādējādi sedzot daļu konferences izmaksu. Tāpat arī medicīnas žurnālu izdošanā būtiski ir ieņēmumi no farmācijas biznesa reklāmām.
Apinis atzina, ka farmācijas bizness ir viens no lielākajiem pasaulē un tas ietekmē arī kadru politiku, tostarp ar nozari saistītu cilvēku nonākšanu politiski nozīmīgos amatos. Arī Latvijā veselības ministri nākuši no farmācijas nozares, tostarp ir bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.
"Tas netieši norāda uz to, ka farmācijas biznesam ir kaut kāda ļoti liela ietekme uz visu notiekošo. Bet es īsti neredzu, kurā vietā tas farmācijas bizness varētu ietekmēt to cilvēku domāšanu tanī jautājumā – izrakstīs šo zāli vairāk vai to," teica Apinis, norādot, ka tirgū ir vairāki spēlētāji un zāļu izvēle ir cilvēka paša ziņā.
Jau ziņots, ka pērn farmācijas industrija mediķiem, asociācijām un aptiekām izmaksājusi gandrīz trīs miljonus eiro. Par to liecina Veselības inspekcijas pirmo reizi publiskotie dati, kas rāda - cik, kurš un par ko ir saņēmis naudu no farmācijas firmām.
Saraksts ar trīs miljonus eiro vērtiem maksājumiem mediķiem no farmācijas firmām atklāj tikai nelielu daļu no kopējās naudas plūsmas. Sarakstu neviens nepārbauda, kļūdu netrūkst, turklāt darīts viss, lai sabiedrība nespētu sarakstu analizēt un vērtēt. Tādējādi kā pacienti joprojām esam neziņā, cik ētiski ir rīkojies mūsu ārsts vai aptiekārs, pieņemot šo maksājumu, un vai tas mums nes labumu vai tomēr – ne.
