ĪSUMĀ:
- Ārkārtējās situācijas dēļ klātienes tiesas sēdes gandrīz nenotiek.
- Tomēr tiesu darbs nav apstājies – šajā laikā izskatītas 8700 lietas.
- Pārsvarā sēdes notiek attālināti: daļa rakstveidā bez iesaistīto pušu klātbūtnes, bet daļā gadījumu, izmantojot videokonferences.
- Tiesas tajā saskata savu nākotni.
- Tomēr dažkārt nepieciešamas sēdes klātienē, piemēram, sarežģītās krimināllietās.
- Lietas, kas nav saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un nav steidzamas, tiek pārceltas.
Ārkārtas situācijas laikā turpinās tiesu darbi – pārsvarā lietas izskatīšana notiek rakstveidā vai mutvārdu veidā videokonferencē. Rakstveidā izskata civillietas. To daudzos gadījumos darīja arī normālos apstākļos pirms Covid-19 krīzes. Šādā procesā tiesa pieņem lēmumu, balstoties uz rakstiskiem pierādījumiem. Puses nepiedalās tiesas sēdē, bet sniedz rakstveida paskaidrojumus.
Savukārt mutvārdu tiesas sēdes šajā laikā notur lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un steidzamību. Latvijā kopš marta vidus izskatītas vairāk nekā 8700 lietas.
“Ja tas notiek videokonferences režīmā, tas notiek mazliet lēnāk. Protams, var būt gadījumi, ka tehnika ir sabojājusies un tiesas sēdi nevaram noturēt. Bet tāds gadījums man tikai viens ir zināms.
Būtībā šī ir mūsu nākotne. Tiesas arvien vairāk izmantos iespējas noturēt sēdes videokonferences režīmā,” stāsta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
Tiesas priekšsēdētāja atzīst, ka šis periods norāda - apelācijas tiesai jeb otrajai instancei pilnībā vajadzētu pāriet uz lietu izskatīšanu rakstveida procesā. Izņēmuma gadījumos tiesas sēdes var notikt arī klātienē, piemēram, par pārkāpumu par automašīnas vadīšanu reibumā. Rakstveida process aizņemtu pārāk ilgu laiku. Šādos gadījumos lietā iesaistītie mēdz iebilst, jo vēlas sēdi noturēt attālināti.
Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde stāsta, ka iesaistīto klātbūtne ir ļoti svarīga krimināllietās: “Tiesa var tieši novērtēt liecību sniedzošo cilvēku reakciju uz notiekošo tiesas zālē. Arī no tiesību nodrošināšanas viedokļa, kas attiecas uz apsūdzētajiem. Jo viņiem ir tiesības tieši un nepastarpināti konsultēties ar savu aizstāvi, ko ir problemātiski nodrošināt videokonferences režīmā, lai tur nebūtu klāt citas personas.”
Iesaistītie nesūdzas par attālinātajiem tiesu procesiem, jo bieži vien vēlas, lai ātrāk tiek pieņemts lēmums.
Pagājušajā nedēļā pirmo reizi attālināti notika Satversmes tiesas sēde par augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā. Sēdē piedalījās arī advokāts Sandis Bērtaitis. Viņš stāsta, ka attālinātajiem procesiem ir gan plusi, gan mīnusi. Pirmkārt, palielinās tiesas pieejamība, īpaši svarīgi tas ir šajā krīzes laikā. Turklāt tiesas dalībniekiem nav jāmēro ceļš uz tiesu.
“Civilprocesa likumā tika pieņemti grozījumi, ka noslogotākās tiesas var nodot uz reģioniem. Piemēram, strīdnieki ir Rīgā, un lieta tiek nodota uz Alūksni vai Balviem. Uz vietu, kur ir vairākas stundas jābrauc.
Protams, ka šādas neklātienes sēdes veicina to, ka var izskatīt lietu bez šī ceļa mērošanas. Un tas būtiski aiztaupa laiku un resursus,” saka Bērtaitis.
Advokāts atzīst, ka sarežģītās lietās tomēr vēlams sēdi novadīt klātienē, jo uz neklātienes procesu ne vienmēr varot paļauties.
