Ivanovs tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 132.panta, kas paredz atbildību par vajāšanu, vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu un draudu izteikšanu.
Pērn Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa Ivanovam piesprieda viena gada cietumsodu, bet Rīgas apgabaltiesa to samazināja, jo pirmās instances tiesas spriedumā nepareizi piemērota Krimināllikuma 50.panta otrā daļa saskaitot piespriestos sodus. Prokurors saistībā ar to apelācijas protestā lūdza šajā daļā spriedumu atcelt un noteikt jaunu galīgo sodu.
Tiesā sacīja, ka, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgais sods Ivanovam noteikts brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem un 15 dienām. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu pašlaik ir noteikts 1.decembris, pēc tam desmit dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Šī gada maijā Ivanovu aizturēja citā lietā par, iespējams, advokātes Allas Jurašas slepkavības organizēšanu. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka Ivanovs esot brīdinājis iespējamo upuri advokāti Jurašu. Tas izriet no raidījuma rīcībā esošas neoficiālas informācijas par izmeklēšanu un Ivanova advokāta stāstītā.
Raidījumam no vairākiem avotiem zināms, ka Ivanovs esot nodevis Jurašai ziņu par iespējamiem draudiem caur bijušo Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.
Tāpat vēstīts, ka Ivanovs pirms trim gadiem iznāca brīvībā pēc deviņu gadu cietumsoda izciešanas par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu. Ivanovam atrodoties apcietinājumā, viņu pašu mēģināja noindēt un šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdās bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova, kurai 2018.gadā pēc tiesāšanās vairākās instancēs noteica brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.
