No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.
Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.
Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesa, apmierinot prasību, nepamatoti ir atzinusi, ka atbilstoši likumam Par Latvijas Banku tikai Saeimai ir tiesības lemt par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanu no amata.
"Likuma Par Latvijas Banku 22.pants piešķir Saeimai tiesības ievēlēt un atcelt Latvijas Bankas prezidentu no amata, bet nepiešķir tiesības lemt par viņa atstādināšanu no amata, izpildot kriminālprocesā pieņemto lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu," spriedumā norāda tiesa.
Rīgas apgabaltiesas spriedumu 30 dienu laikā var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
KONTEKSTS:
Ilmārs Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad EST atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.
Rimšēvičs prasīja piedzīt no Latvijas Bankas 151 704 eiro, ko viņš būtu varējis nopelnīt, turpinot pildīt Latvijas Bankas prezidenta, Latvijas Bankas padomes locekļa un Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa pienākumus laikā no 2018.gada februāra līdz 2019.gada februārim. Tiesa viņa prasību pilnībā apmierināja. Tomēr Latvijas Banka šo spriedumu uzskatīja par nepamatotu, tāpēc pārsūdzēja.
Pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus Rimšēvičam bija noteikts saistībā ar KNAB izmeklēto lietu. Tās ietvaros 2018.gada februāri Rimšēvičs tika aizturēts aizdomās par, iespējams, koruptīvām darbībām. Vēlāk viņam tika piemēroti vairāki drošības līdzekļi, starp kuriem bija arī aizliegums ieņemt centrālās bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs gan atsāka doties uz darbu bankā, taču nesaņēma atalgojumu, kamēr nepildīja amata pienākumus.
Vēlāk Rimšēvičs vērsās EST, kura atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata. EST konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.
KNAB izmeklētā Rimšēviča krimināllieta tagad ir nonākusi tiesā. Viņš uz apsūdzēto sola sēdies kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā Rimšēviča un Martinsona krimināllietā pagaidām ir apturējusi tiesvedību un vērsusies EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Attiecīgi tiesvedība krimināllietā apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.
