Ārstu novērojumi: aknu bojājumi un autonomās nervu sistēmas traucējumi
Latvijā ar Covid-19 vēl slimo vai to jau ir pārslimojuši vairāk nekā 100 000 cilvēku, lielākajai daļai slimības gaita ir bijusi viegla vai vidēji viegla, taču gan ārsti, gan zinātnieki arvien biežāk secina, ka daļai cilvēku, un it sevišķi tiem, kam slimības gaita ir bijusi smagāka, pēc pārslimošanas veselības problēmas vai nu turpinās, vai arī parādās pat jaunas.
Speciālistu aprindās šāda slimības attīstība ir ieguvusi jaunu apzīmējumu “garais Covid”.
Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna stāstīja, ka ir simptomi, kas turpinās, bet ir arī otra pacientu grupa – cilvēki izveseļojas, bet pēc 3–4 un pat vairāk mēnešiem viņiem parādās simptomi pēc slimības.
Vīksna arī īpašu uzmanību pievērš trešajai pacientu grupai – cilvēkiem ar aknu bojājumiem; tas ir īpaši bīstami, jo “aknas vispār nesāp praktiski”. Pētnieki arī konstatējuši, ka cilvēkiem, kas ir miruši no Covid-19 un kuriem agrāk nekādu nopietnu patoloģiju nav bijis, autopsijā no 10 mirušajiem deviņiem atklāti aknu bojājumi.
Savukārt pacientiem, kas atveseļojušies pēc Covid-19, ir divu veidu izmaiņas aknās – normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem vai arī šūnas ir aizgājušas bojā, un tās, visticamāk, neatjaunosies, stāstīja Vīksna.
Viņa sacīja, ka pētnieki ļoti rūpīgi izpētīja 75 pacientus, un gandrīz 80% pēc izslimošanas ir dažādas būtiskas izmaiņas.
Pētnieki lēš, ka kopumā aptuveni 10% no Covid-19 pacientiem ir kādas ilgstošākas sūdzības.
Pneimonologs Viesturs Šiliņš minēja, ka ir fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.
Kardiologi savukārt runā par vīrusa ietekmi uz sirdi. Kardiologs Roberts Feders stāstīja, ka, piemēram, vīrusa ietekmē var veidoties mikrotrombi un tas var izraisīt kaut ko līdzīgu infarktam.
Taču speciālists arī norādīja, ka sūdzības par sirdi vēl nenozīmē, ka ir problēmas ar sirdi, nereti Covid-19 pacienti apraksta simptomus, kas norāda uz sirds bojājumiem, taču šādu bojājumu nav. Un tad vaina jāmeklē citur, iespējams, pie vainas ir cilvēka nervu sistēmas traucējumi.
Šī problēma pētīta arī Latvijā. Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis stāstīja, ka klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši Covid-19 pirms 4–6 mēnešiem, un aptuveni puse sūdzējās par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu, daļai pacientu ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.
“Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas,” simptomus aprakstīja Karelis.
Hronisko nogurumu pacientiem pēc Covid-19 pēta arī ārvalstīs, un pagaidām secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka Covid-19 izraisošais koronavīruss, iespējams, organismā pamodina snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt izraisa citas saslimšanas.
Pacientu pieredzes stāsti: panikas lēkmes un apelsīni, kas garšo pēc zivīm
Panika, bet tagad nereti pēkšņas sāpes – tādas izjūtas savukārt ir Brigitai, kura ar Covid-19 slimojusi pērn novembrī. Viņa savos 23 gados vienmēr līdz šim bijusi veselīga, bet tagad – jūtas kā ne savā ķermenī.
“Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu... kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis kairinājums var būt arī ilgstošs,” ar sajūtām dalījās Brigita.
Madarai, kura ar Covid-19 saslimusi 2020. gada novembrī, nesen parādījās ožas halucinācijas.
Arī pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas, pētot aptuveni 800 veselības aprūpes darbiniekus, kas slimojuši ar Covid-19, secinājuši, ka gandrīz 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat piecus mēnešus pēc izslimošanas pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. To dēvē par anosmiju un saista ar neiroloģiskiem traucējumiem, un pētnieki cer, ka lielākā daļa laika gaitā tomēr ožu atgūs.
Vairāki pārslimojušie, atsaucoties uz raidījuma aicinājumu sociālajos tīklos dalīties ar savu pieredzi, vairākkārt pieminējuši nespēku un nogurumu.
Savukārt kāda sieviete, kura Covid-19 pārslimoja pērn decembrī, raidījumam atklāja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālus šampūnus un ievēro citus ārstu ieteikumus, situācija neuzlabojas.
Sabīne, kura ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, stāstīja, ka viņai problēmas sagādāja smaga aizdusa pie mazākās slodzes, viņa vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Un arī Sabīnei pēc izslimošanas sāka izkrist mati, pret ko viņa cīnījās ar ārsta palīdzību divus mēnešus.
Latvijā rehabilitācijas programma – Bērnu slimnīcai un privātajam sektoram
Bērnu slimnīcā par Covid-19 pacientu aprūpi pēc slimošanas jau domāts, jau pērn vasarā valsts pētījumu programmas ietvaros tika pētīts, kā Covid-19 izslimo bērni, kādas ir sekas. Pēc tam uz pētījuma pamata tika izveidotas rekomendācijas citiem ārstiem, bet tagad ir izveidota īpaša veselības aprūpes programma. No šī gada janvāra to jau izmantojuši 82 bērni vai pusaudži.
Slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja vietniece Jana Pavāre stāstīja, ka visbiežāk bērni sūdzas par nogurumu, par līdz šim nebijušām galvassāpēm, garastāvokļa svārstībām.
Pēc konsultācijām ar ārstiem bērns var saņemt palīdzību slimnīcas stacionārā, kur strādā rehabiliotologs, psihologs un arī bērnu kardiologs. Slimnīcas mājaslapā arī pieejama informācija vecākiem, piemēram, kā pārvarēt nogurumu pēc pārslimota Covid-19.
Savukārt pieaugušajiem, kuri pārslimo smagāk un nereti pēc slimības arī izjūt smagākus simptomus, kaut kādas rekomendācijas ir, bet plašas un vienotas pieejas nav. Arī pētījumu vadītāja, infektoloģe Ludmila Vīksna atzīst, ka vajag vēl smalkākas ceļa kartes, ko un kā darīt ar šiem pacientiem, piemēram, neiroloģijas jomā, turklāt nepieciešamas arī vadlīnijas veselības stāvokļa novērtēšanai.
Šāda ceļa karte jau ir tapšanas stadijā, un tuvākajā laikā to varētu izmēģināt 500 pacientiem, stāstīja Vīksna.
“Dzīvē tas būtu tā – atnāk pacients pēc Covid-19. Piemēram, viņš ir gulējis slimnīcā, ģimenes ārsts uzreiz zina, ka pēc trim mēnešiem ir jānozīmē 10 analīzes. Piemēram, ir jāizdara aptauja par pašsajūtu, bet ļoti konkrēti tagad un arī vēlāk pēc noteikta laika, ja ir iespējams jau pašam savs vērtējums un, iespējams, radinieku vērtējums,” skaidroja Vīksna.
Ja viss ritēšot raiti, tad tas viss varētu būt gatavs aptuveni šogad jūlijā.
Bet par to, cik šādu pacientu varētu būt, Veselības ministrija vēl tikai apkopo datus.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs atzina, ka ģimenes ārsti vēlētos Covid-19 pārslimojušo pacientu grupai pieejamus papildu rehabilitācijas pakalpojumus.
“Tie varētu varbūt aiziet kādā papildu prioritārā rindā, jo, protams, nebūtu loģiski šobrīd pārtraukt insulta rehabilitāciju vai pēc infarkta rehabilitāciju un to visu aizstāt tikai ar Covid-19 rehabilitāciju,” sacīja Dzalbs.
Tikmēr Latvijā privātais sektors jau ir reaģējis un dažādas rehabilitācijas programmas par maksu tiek piedāvātas daudzviet, cenas dažādas – 35 eiro dienā, 250 eiro par programmu.
Pieprasījums ir ievērojams, atzina arī “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
“Programma ir jauna. Ar tādām zināmām šausmām ir jākonstatē, ka šī pacientu plūsma ir pietiekami liela. Un pat par samaksu mēs nevaram garantēt uzreiz ātru piekļūšanu pie ārstiem, jo arī šo problēmu saraksts ir ārkārtīgi garš. To ir ļoti daudz, tās ir ļoti komplicētas, un ārstēšana iet diezgan smagi,” norādīja Rēvalds.
Bet šāds valsts finansēts rehabilitācijas pakalpojums ir ļoti fragmentārs un neskaidrs, un Nacionālā veselības dienesta mājaslapā konkrētas norādes, kur ko var dabūt “pēckovida” pacienti, nav.
Tikmēr Rēvalds uzskata, ka šobrīd “pat nav runas par naudas trūkumu, jo Covid-19 laikā ir atrastas iespējas veikt investīcijas valsts un pašvaldības infrastruktūrā. (..) Runa tieši ir par personālu, kura trūkst. Kurš ir izdedzis, pārstrādājies. [..] Tā ir mūsu veselības sistēmas šaurā vieta”.
