Viņš jau 23 gadus ir ratiņkrēslā un salīdzina, ka situācija kopš pirmajiem pēcpadomju gadiem nav būtiski mainījusies. Likumi ir sakārtoti, bet „mums ir unikāla situācija, kad likumu var vienkārši rupji neievērot”, norādīja Bolis.
Viņš uzskata, ka liela daļa vainas jāuzņemas pašvaldību būvvaldēm, kas pieņem objektus ekspluatācijā, seko līdzi būvniecībai un pieļauj, ka nav izpildītas vides pieejamības prasības.
Viņš arī norādīja, ka tas nav tikai naudas jautājums, piemēram, nelielā Nīcas pašvaldībā vides pieejamībā darīts desmit reizes vairāk nekā, piemēram, Rīgā, tas ir attieksmes jautājums.
Par kliedzošiem gadījumiem apvienība vēršas tiesā. Piemēram, ir iesniegta prasība par Mākslas akadēmijas jaunā korpusa projektu, kas tieši uzsākts, lai uzlabotu vides pieejamību, taču tas nav izdarīts. Akadēmijai var nākties atmaksāt 1,5 miljonu eiro ES atbalsta naudas.
„Mums būs ļoti svarīgi, kāds būs šis spriedums,” pauda Bolis.
Viņš arī klāstīja, ka apvienība iestājamies par sapratīgu pielāgojumu, „nav jānograuj fasādes kultūrvēsturiskajām ēkām”, taču šāds ēkas statuss nav iemesls, lai tā nebūtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti.
Viņš arī asi kritizēja invalīdiem nepieejamas slimnīcas, lai gan saskaņā ar likumu četrus gadus gāja uz to, lai slimnīcas būtu pieejamas, tagad likuma stāšanās spēka atlikta, jo slimnīcās maz kas izdarīts vides pieejamības jomā. „Mums stāv aiz muguras Eiropa, Latvijas valdība var filozofēt, cik grib”, bet nevar neieviest ES normas, un šajā gadījumā Veselības ministrija nonāk pretrunā ar ES aktiem, sacīja Bolis.
Tagad gan plānots, ka likuma norma, kas paredz obligātu vides pieejamību slimnīcās, stāsies spēkā jūlijā.
