Ieejot Rīgas starptautiskajā autoostā, uz grīdas ir mazs laukums ar metāla pumpiņām, no kura izriet pacēlums līdz speciālam izsaukuma punktam. Pie punkta instrukcija rakstīta braila rakstā. Nospiežot sarkano pogu, pie klienta atnāks apmācīts asistents, lai palīdzētu personai ar īpašām vajadzībām nokļūt līdz autobusam, nopirkt biļeti vai nodot bagāžu. Personai ar invaliditāti palīdzība gan jāpiesaka 36 stundas iepriekš, jāierodas 40 minūtes pirms izbraukšanas un jāsazinās arī ar pārvadātāju, lai noskaidrotu, vai autobuss ir tehniski aprīkots personas vajadzībām. Tāda ir jaunā kārtība, kā cilvēki ar invaliditāti var braukt no Rīgas autoostas.
Autoostas priekšsēdētāja Vaira Gromule stāsta, ka jau iepriekš institūcija ir sniegusi palīdzību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču nebija atstrādātas sistēmas. „Parasti klienti vai nu mums sūtīja epastus, vai arī zvanīja, ka ir tāda vajadzība, un tad mēs risinājām individuāli, uz kuru autobusu un kādā veidā šiem cilvēkiem palīdzēt. Šobrīd ir radīta sistēma, kādā veidā šos pakalpojumus var saņemt,” saka Gromule.
Jaunās regulas attiecas arī uz autobusiem. Gromule apliecina, ka visi lielākie pārvadātāji šobrīd piedāvā autobusus ar pacēlājiem, lai ieceltu un izceltu pasažierus ratiņkrēslos. Jauno tehniku jau izmēģinājuši Irina Parhomenko un Aigars Bolis no invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons”.
„Ļoti labi pacēlāji. Es tikko izmēģināju. Ērti un ātri, un patīkami. Tā var ceļot pa Latviju un arī tuvākajās ārzemēs,” saka Parhomenko.
„Galvenais ir šī drošība. Teiksim, nemākulīgi palīdzot, var lielu postu nodarīt - apgāzt ar visiem ratiem un tad - kaulu lūzumi. Tā ir nopietna lieta. Un šodien, kas man ļoti patika, atbildīgais personāls ir izglītots, zinošs un pareizi to dara. Kad mēs izsaucām šo palīdzību, kad pienāca klāt, vispirms viņš pajautāja, kādas ir šīs īpatnības, kā pareizi palīdzēt, vai vajag stumt, vai kā savādāk. Tas ir ļoti svarīgi,” norāda Bolis.
Apvienība „Apeirons” projektā piedalījās kā konsultanti. Viņi rūpējās, lai darbs invalīdu pieejamības uzlabošanā netiktu veikts ķeksīša pēc, bet būtu patiesi noderīgs. „Apeirons” priekšsēdētājs Ivars Balodis pastāstīja, ka autobusi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir ļoti nepieejami, bet jauno regulu ieviešana apstiprina, ka progress notiekot. Līdzīgu viedokli pauž Bolis. „Man kolēģi ir daži, kuri vienkārši sēžas ar dibenu uz pakāpieniem un tā soli pa solim kāpj iekšā, bet tas ir vienkārši pazemojoši,” viņš uzsver.
Viņš arī piebilst - ir prieks, ka ir ņemtas vērā viņu vēlmes un vajadzības. „Ko attīstīt vienmēr būs daudz un dikti. Svarīgākais, kas šobrīd ir, ka mums ir šī saruna, dialogs un mēs kopā risinām šos jautājumus, un tiek ņemtas vērā mūsu viedoklis, mūsu vajadzības, mūsu vēlmes,” pauž Bolis.
Regulas normu pilnīga piemērošana var tikt atlikta uz astoņiem gadiem, bet Latvija par termiņu ir izvēlējusies 2017. gadu, kas nozīmē, ka četru gadu laikā visiem pārvadātājiem būs jānodrošina savu maršrutu pieejamība arī invalīdiem.
