Viņš norādīja, ka “mēs nezinām un nesaprotam šos cilvēkus kā tādus”. Reizēm izskan, ka šādiem cilvēkiem labāk ir dzīvot nomaļos ciematos, tālāk no vairuma sabiedrības, kas galu galā viņus nekad neredz un neiepazīst. Balodis uzsvēra, ka ir jādara tieši pretējais. “Jo vairāk mēs viņus redzēsim, jo labāk (..) Cilvēkiem ir jābūt cilvēkos. Ja cilvēkam ir invaliditāte, tad tas nenozīmē, ka viņam ir jābūt mājiņā meža ielokā, kur viņi savā starpā tusēsies,” par nostāju, ka dienas centram būtu jābūt nomaļākā vietā, nevis Ādažu centrā, bija Balodis.
Viņš akcentēja, ka Ādaži laikam ir tas retais gadījums, kur uzskata, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “būs labāk tur”. Ar to domādams kādu nomaļu vietu, prom no pārējās sabiedrības. Balodis neslēpa atbalstu Ādažu novada domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka (Latvijas Reģionu apvienība) nostājai, ka dienas centram ir jābūt pilsētas centrā.
Līdzīgi kā iepriekš arī otrdien izcēlās asas diskusijas Sprindžuka un domes opozīcijas deputātes Adrijas Keišas starpā. Kamēr Sprindžuks aizstāvēja ideju, ka sociālajai iestādei ir jābūt Ādažu centrā, jo tur tuvu atrodas autobusa pietura un ir ērti braukt ar ratiņiem, tikmēr Keiša iebilda, sakot, ka centrs ir pārāk skaļa vieta cilvēkiem, kam ir paaugstināts jūtīgums pret troksni. Viņa gan uzsvēra, ka nav pret centru, taču prasa publisku apspriešanu, kur centram ir jābūt.
Diskusijas par to, vai sociālajai iestādei ir jābūt Ādažu centrā, nerimst jau vairākus mēnešus. Idejas pretinieki jau ir ieguvuši vairāk nekā 700 parakstus tam, lai iestādi nebūvētu Ādažu centrā. Tomēr Ādažu dome negrasās atkāpties no savas idejas. Jaunā dienas centra tehniskā projekta izstrādi plānots uzsākt šogad, bet būvniecības darbi sākšoties 2019. gadā.
