''Šī ir viena skaista lauku sēta, Jauncigužu mājas, kurā dzīvo brīnišķīgi cilvēki, kuri mīl un kopj mūsu upi Vaidavu…'' - Apes Tautas nama vadītāja Ilva Sāre rāda vietu gleznainā Vaidavas upes ielokā, te arī šodien brīvā dabā tiks klāts baltais galdauts. Teritorija plaša, sakopta, atpūtas vieta, kur atrodas galdi, ar nojumi. Ilva stāsta, ka saimniekiem, lai tā būtu, te nācies ieguldīt ne mazumu darba:
''Šeit bija liela govju ferma, un, tā kā kolhoza laiki ir beigušies jau daudzus gadus, tad mums prieks, ka
viņi ieraudzīja šo vietu un sakopa par vēl vienu skaistu Latvijas stūrīti tādā pasaules malā, vai - kā mēs sakām – vietā, kur sākas Eiropa, mazpilsētā Apē.''
Todien Jauncigužu saimnieks Kaspars Raipalis vēl steidz nopļaut šī pavasara pirmo zāli, lai šodien te varētu uzņemt ciemiņus. Pretēji citiem īpašumiem, kas ir upes, vai ezera krastos, te sētas neredz:
''Šī grava bija atkritumu izgāztuve, bet katrā gadījumā es esmu centies pārvērst visu, lai pašam patīkamāk un, protams, pārējiem arī uzreiz patīk. Nē, es neesmu tas cilvēks, kas ceļ sētas apkārt. Ja tu nāc, tev ir labas domas, lūdzu, staigā brīvi, man nevajag nevienu ierobežot. Pagājušo gadu pulcējās cilvēki, šogad arī vēlas atkārtot visi, jo patīk.''
Jauncigužu saimnieki no sanesumiem, bebru un cilvēku atstātā paguvuši jau iztīrīt arī Vaidavas upi, lai šodien tajā varētu laivot bez problēmām. Un arī kopīgais laivu brauciens, kas kļūst par tradīciju, ir saimnieka Kaspara Raipaļa iniciatīva:
''Es gribu visiem pievērst uzmanību, ka mēs dzīvojam upes krastā, kas ir Vaidava un kas ir ļoti skaista. Mēs jau paši gadus desmit pa Vaidavu laivojam, un kāpēc gan pārējos neiesaistīt? Un, iesaistot pārējos, cilvēki tajā pašā brīdī arī sāk aizdomāties, kam tad tā upe mums vajadzīga, vai tikai, lai atkritumus varētu samest? Nē, tas ir kas vairāk! Tāpat zivju resursi sāk vairāk parādīties, visas lietiņas, tas, kas mums vajadzīgs, kā dēļ mēs varētu šeit dzīvot.''
Par to, kāda šī diena ir iecerēta te, Vaidavas upes ielokā, stāsta Ilva Sāre:
''Šo dienu gribas veidot kā apli, kā nebeidzamu apli, tādā aplī mēs sāksim arī rītu: mēs, protams, dziedāsim mūsu Latvijas himnu, mēs dosim kādus savus labos vārdus Latvijai, paceļot mūsu valsts karogu.
Laivotāji laidīsies upē un vēros mūsu upes krastus, mūsu Raganu klintis un mūsu dižvītols ir pa ceļam, ko var no upes redzēt.''
Vēl būs kopīga cienasta gatavošana, pirts rituālu izzināšana, vakarā arī dziesmas un latviski danči. Kā stāsta Ilva, tad 4.maijs veidojas par to svētku reizi, kad Apē sabrauc arī radi un draugi, kuri devušies darba meklējumos uz Rīgu vai citām lielākām pilsētām:
''Tie ir katru otro mēnesi kādi lieli svētki, kuri katru gadu atkārtojas, un tie ir svētki, kad mūsu šeit ir daudz, jo visi sabrauc, kā mēs sakām, mājās, jo vai tās ir vecās mammas, kursa biedri, klases biedri, tie ir tie lielie notikumi uz kuriem mēs sabraucam. Tad te ir šī laivošana un 4.maijs kopā, pēc divām nedēļām ir lielais „Vaidavas kauss”, kuram šogad 45 gadu jubileja, arī Pierobežas gadatirgus, tie ir pilsētas svētki augustā, un ''Vivus MTB'' maratons septembrī.
Mēs ļoti gribam, lai viņi saprot, ka šeit ir viņu mājas, un varbūt, ka tad, kad stāvoklis mūsu valstī uzlabosies, viņi atgriezīsies šeit, un viņiem būs iespēja dzīvot šeit.
Un ne jau labprāt viņi visi ir aizmukuši no šejienes, vienkārši dzīve mums piespiež braukt strādāt uz Rīgu. Bet ir brīvdienas, ir svētki, kad tiešām gribas atbraukt, jo nekur jau nav tik labi kā mājās, nu tā taču ir.''
Protams, tas, kas ir licis doties prom no Apes, ir darba iespējas. Kaspars Raipalis, kurš pats ir uzņēmējs, taujāts, vai saredz, ka kaut kas varētu mainīties, atbild, ka tam tic:
''Tas laiks tuvojas katrā gadījumā. - Tad jūs Latvijas nākotnei ticat? - Jā, protams! Savādāk jau arī man nebūtu jēgas te cīnīties.''
Šodien Baltā galdauta svētki būs arī citviet Apes novadā – Trapenē, Vidagā, Gaujienā.
