ĪSUMĀ:
- Šogad mamogrāfijas skrīninga radiologiem prasa 1500 izmeklējumus gadā iepriekšējo 750 vietā.
- Daudzviet reģionos šo prasību izpildīt nevar – apdraudēta valsts apmaksātā pakalpojuma pieejamība.
- Krūts vēža pacientu biedrība sašutusi par situāciju.
- Radiologu asociācija: pārejai uz jaunu prasību bija jābūt pakāpeniskai.
- NVD: pārejas periods slimnīcām ir līdz 1. jūlijam.
- Aizkrauklē maksā citam radiologam – "sponsorē šo pakalpojumu".
- Ogrē un Madonā kritērijus izpildīt nevarēs.
- Reģionālās slimnīcas gaida diskusiju un kopīgu risinājumu meklēšanu.
Ar mamogrāfu veic agrīnu krūts vēža diagnostiku. Latvijā tas ir ļoti aktuāls jautājums, jo ik gadu tiek atklāts vairāk nekā 1000 jaunu krūts vēžu gadījumu. Jaunie kritēriji rada bažas, ka izmeklēto sieviešu skaits kļūs vēl mazāks.
"Es esmu sašutumā par tādu situāciju, kura izveidojusies," atzina krūts vēža pacientu biedrības "Vita" vadītāja Irīna Januma.
"It kā labu gribam, lai mēs saglabātu sievietes. Mēs nedrīkstam pieļaut neviena mamogrāfa zaudējumu, nevienas radioloģes zaudējumu. Mums jānodrošina, lai sieviete labi zinātu par krūts vēzi, laicīgi diagnosticētu un turpinātu dzīvot," uzsvēra Januma.
Rīgas Austrumu slimnīcas Krūts veselības centra radioloģe diagnoste Ilze Eņģele savukārt atzina, ja jaunās prasības "noteikti samazinās pieejamību pakalpojumam, protams, par šo būtu jādomā, ka
katram radiologam būtu jābūt lielākam [skaitam] nekā 750 izmeklējumi gadā, bet tas būtu jādara valstiski organizēti".
Latvijas Radiologu asociācija atbalsta, ka ir jāvienojas par vienotu standartu Eiropā, tomēr norāda, ka šim solim bija jābūt pakāpeniskam.
"Mūsu pārrunās ar Nacionālo veselības dienestu norādījām uz šo problēmu, taču tika pieņemts lēmums ieviest šos kritērijus jau tagad, kaut gan mēs kā asociācija pret šo kritēriju iebildām un teicām, ka ir jāparedz ilgāks pārejas periods, nekā pašreiz tas bija paredzēts," atklāja Latvijas Radiologu asociācijas prezidente Maija Radziņa.
Nacionālais veselības dienests (NVD) uzsver, ka jaunie kritēriji ieviesti rūpēs par iedzīvotāju interesēm, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, un norāda, ka pārejas periods slimnīcām ir noteikts līdz 1. jūlijam.
NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Jūlija Voropajeva skaidroja, ka pakalpojumu sniegšanas kārtībā ir noteikts, "ka līdz 1. aprīlim viņi var veikt ar esošiem tarifiem, tad no pirmā aprīļa līdz 1. jūlijam, ja viņi nevar nodrošināt šo nosacījumu izpildi, tad tiks samazināts pakalpojuma sniegšanas tarifs šīm iestādēm un
tad ar 1. jūliju visiem būtu jāatbilst šiem nosacījumiem".
Viens no NVD piedāvātajiem risinājumiem bija ierosinājums piesaistīt radiologu darbam attālināti, bet realitātē tas nav iespējams, jo darbu staciju komplektācija ir atšķirīga.
Aizkraukles slimnīcas priekšsēdētaja Dzintra Krišjāne stāstīja, ka slimnīcā nolemts "šo problēmu risināt, un mēs viņu atrisinājām tā, ka mēs par radiologu aprakstiem noslēdzām ārpakalpojumu ar citu juridisko iestādi. Finansiāli mēs esam tikai zaudētāji. Reāli mēs sponsorējam šo pakalpojumu, lai tas būtu pieejams".
Turpretī Ogres slimnīca jau atzinusi, ka šādus nosacījumus īstenot nav iespējams un turpmāk mamogrāfijas izmeklējuma pakalpojumu nodrošinās kā maksas pakalpojumu vai ar ģimenes ārsta nosūtījumu;
arī Madonas slimnīca šos kritērijus īstenot nevarēs.
"Par šo jautājumu vispār nebija ne diskusijas, ne informācijas, un joprojām nav notikusi šī diskusija starp NVD un slimnīcām," norādīja Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna.
Reģionālās slimnīcas gaida diskusiju un kopīgu risinājumu meklēšanu, lai ikkatrai sievietei arī reģionā būtu turpmāk pieejams kvalitatīvs mamogrāfijas izmeklējums tuvāk savai dzīves vietai.
