Daugavpils pilsētas Grīvas rajona iedzīvotāji, kuru mājas ir pavisam tuvu Daugavas krastam, pašlaik par plūdiem vēl nesatraucas.
Iespējams, pali šogad būs pamatīgi un ilgstoši, jo sniega segas biezums gan tepat Latvijā, gan arī Baltkrievijā ir krietni liels. Kāda Muižas ielas iedzīvotāja stāsta, ka iepriekšējos divus gadus pali nebija lieli - līdz mājām ūdens netika, applūduši bija tikai lauki. To apliecina arī Zvaigžņu ielas iedzīvotāja Natālija: „Līdz mājām plūdi netiek, pagrabā man gandrīz vienmēr ir ūdens, bet līdz mājām ūdens netiek. Agrāk gan bija lieli plūdi. Ūdens nedaudz pastāv un aiztek.”
Pēc meteorologu prognozēm, plūdu draudi ir atkarīgi vien no pavasara procesu attīstības straujuma. Tāpēc palu laikam gatavojas visi atbildīgie dienesti. Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls skaidro: „Ja būs plūdi, nedod Dievs, tad iesaistīti visi pilsētas dienesti, mūsu municipālie, tātad – ugunsdzēsības un glābšanas dienests, NBS struktūras – zemessardzes bataljons, Valsts policija, pašvaldības policija un tā tālāk. Strādāsim palu periodā pastiprinātā režīmā.”
Arī zemais ūdens līmenis upē var nopietni apgrūtināt ledus iešanu un izraisīt strauju ūdens līmeņa celšanos ledus sastrēgumu vietās.
„Ar katru dienu ūdens līmenis Daugavā krīt, kamēr sals. Šodien, teiksim, 40 cm tikai ūdens līmenis Daugavā virs mazūdens līmeņa, tas ir ļoti zems – diennaktī aptuveni par 3-4 cm krīt. Ja, piemēram, dienā plus un naktī mīnus, nekas traks nav, pakāpeniski ūdens aizies. Bet, ja strauji palaiž ne tikai mūsu teritorijā, bet Baltkrievijā un Krievijā vienlaicīgi, tad var gaidīt lielu ūdens pieaugumu,” norādīja Ruskuls.
Pēdējos gados lielākais ūdens līmenis Daugavā palu laikā nav pārsniedzis kritisko septiņarpus metru atzīmi, tomēr šī pavasara ledus iešanu prognozēt pagaidām nav iespējams.
Palus prognozē aprīlī
Pali Kurzemē un Zemgalē jau mēneša sākumā, Vidzemē un Latgalē – pāris nedēļu vēlāk. Tādas ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozes.
Kurzemē lielu plūdu draudu patlaban nav, jo plāna ir gan sniega sega, gan ledus ūdenstilpnēs. Straujākie upju posmi ir bez ledus. Draudīgāka aina ir Vidzemē un Latgalē, kur sniega un ledus biezums ir lielāks nekā parasti šajā laikā. Atkušņa periodā janvāra sākumā dažās upēs ledus jau sakustējās un vietām izveidoja ledus sastrēgumus, kas ir papildu drauds palu laikā.
Kā stāsta LVĢMC, Lielupes baseinā vietām ir ledus sastrēgumi - pirmie jau ir pat Lietuvā, ārpus Latvijas robežām. Tālāk šim ledum virzoties Latvija teritorijā, ūdens līmenis celsies salīdzinoši nedaudz, upes krasti ir ļoti lēzeni un līdz ar to applūst tomēr diezgan plašas teritorijas. Tāpat saglabājas ledus krājumi, kā arī izveidojies jauns krājums Ogrē, kas no krastiem izkāpa jau ziemas vidū.
Riska zonā tradicionāli ir arī Pļaviņu iedzīvotāji, apdzīvotā Sakas sala augšpus Jēkabpils.
