Apdraudēta Līgatnes un citu vēsturisko rehabilitācijas centru pastāvēšana

Nacionālais veselības dienests rīkojis iepirkumu konkursu par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Konkurss rīkots, lai iznīcinātu vēsturiskos rehabilitācijas centrus Latvijā - šādu viedokli pauž Līgatnes rehabilitācijas centra vadītāja Dace Klāmane un Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins no „Jaunās vienotības”. Tomēr Nacionālajā veselības dienestā norāda – mērķis ir padarīt pakalpojumu pacientiem pieejamāku.

Apdraudēta Līgatnes un citu vēsturisko rehabilitācijas centru pastāvēšanaKristaps Feldmanis

    Šteins stāsta, ka rehabilitācijas centrs „Līgatne” ir saņēmis Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīkotā konkursa rezultātus, kuros minēts, ka no šī gada oktobra valsts vairs nepasūtīs dienas stacionāra pakalpojumus, bet tikai ambulatoros pakalpojumus. Šteins šādu dienesta lēmumu sauc par pārsteigumu un skaidro, ka jau 2009. gadā centrs pārcietis krīzi, kad tam valsts samazinājusi diennakts stacionāra pakalpojumu pasūtījumu. Šteinu bažīgu dara tas, ka šāds lēmums neattiecas tikai uz Līgatnes rehabilitācijas centru vien.

    "Vislielākās bažas ir, ka šāds nolēmums no NVD ir ne tikai par rehabilitācijas centru „Līgatne”, bet, cik mums ir informācija, arī par visiem vēsturiskajiem medicīniskās rehabilitācijas centriem, kur ir gadu desmitos uzkrāta pieredze, izveidotas lieliskas rehabilitologu komandas. Šobrīd izskatās, ka tas viss ar vienu lēmumu tiek sagrauts," teica Šteins.

    Nacionālajā veselības dienestā apstiprina, ka jaunās prasības ietekmēs lielu daļu vēsturisko rehabilitācijas centru. Līgatnes rehabilitācijas centra vadītāja Dace Klāmane norāda, ka pēc iepirkuma rezultātiem sanākot - turpmāk rehabilitācijas pakalpojumus sniegs slimnīcas, tomēr, viņasprāt, slimnīcu vide šādiem pakalpojumiem nav piemērota. Viņa Līgatnes rehabilitācijas centra nākotni vērtē drūmi.

    "Šobrīd no visiem rehabilitācijas pakalpojumiem 40% mums ir tieši valsts apmaksātā medicīniskā rehabilitācija un 60% ir mūsu pašu nopelnītie. Un līdz ar to bez šiem 40% uzņēmums izdzīvot nevarēs. Mums ir jādomā par uzņēmuma likvidāciju, bankrotu vai uzņēmuma darbības maiņu," atzina Klāmane. Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks Edgars Labsvīrs norāda, ka iepirkuma mērķis ir izlīdzināt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību valstī un virzīties uz to, lai rehabilitācija būtu pieejama ikvienam un pēc šiem pakalpojumiem nebūtu jābrauc tālu.

    "Cēsu klīnika, arī Rīgas slimnīcas – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, ir absolūti nepietiekošs rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinājums šobrīd un to mēs gribējām labot. Attiecīgi mums bija jāprioritizē iestādes pēc nolikumā izstrādātajiem kritērijiem. Jebkurš konkurss ierobežo konkurenci, jo izvirza konkrētus nosacījumus un kritērijus. Šajā gadījumā runa ir par uz pacientu vērstu rehabilitācijas pakalpojumu," sacīja Labsvīrs.

    Šteins un Klāmane norāda, ka iepirkumā prioritāte sniegt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus ir noteikta tām medicīnas iestādēm, kuras nodrošina diennakts stacionāra pakalpojumus. Taču to jau kopš 2009. gada vairums rehabilitācijas centru nesniedz, jo toreiz no šo pakalpojumu pasūtīšanas valsts atteikusies. Tātad, pēc viņu domām, jaunākā pasūtījuma nolikumā iekļauta prasība, kuru valsts pirms laika pati rehabilitācijas centros izskaudusi. Viņš to sauc par konkurenci ierobežojošu punktu, un šo lēmumu ir plānots pārsūdzēt.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti