Pēcpusdiena

Bedru dēļ atļauto braukšanas ātrumu uz Zemitāna tilta ierobežo līdz 30 km/h

Pēcpusdiena

VK: Rīgas dome īsteno "no malas izrautus projektus", nevis Investīciju programmā iekļautos

Apdraudēta Latvijas Radio 4 un LSM.lv angļu un krievu versijas pastāvēšana

Apdraudēta Latvijas Radio 4 un LSM.lv angļu un krievu versijas pastāvēšana

Finansējuma trūkuma dēļ ir apdraudēta Latvijas Radio 4, kā arī sabiedrisko mediju portāla LSM.lv angļu un krievu valodas versijas pastāvēšana, tā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atklāja sabiedrisko mediju vadība.

ĪSUMĀ:

  • Latvijas Radio 4 un LSM.lv angļu un krievu versiju finansējums nav iekļauts sabiedrisko mediju pamatbudžetā.
  • Gadā vajadzīgi 312 000 eiro. Līdz šim nauda tam tika piešķirta no speciālas programmas.
  • Šogad valdība nav gatavs atbalstīt šo finansējumu. Bet Latvijas Radio un LTV iekšējo resursu tam nepietiek.
  • Apdraudēta arī NEPLP cīņa pret Krievijas propagandu, jo trūkst naudas Monitoringa centram.

Apdraudēta Latvijas Radio 4 un LSM.lv angļu un krievu versijas pastāvēšanaAnnija Petrova

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sprieda par sabiedrisko mediju juridisko statusu, taču sēdes noslēgumā diskusija ievirzījās par sabiedrisko mediju finansējumu. Sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – vadība informēja, ka pastāv bažas par Latvijas Radio 4 programmas, LSM.lv angļu un krievu versijas turpmāko nodrošināšanu.

Tāpat pastāv risks, ka netiks atrasti līdzekļi NEPLP Monitoringa centra finansēšanai, lai uzglabātu informāciju. Tas traucēšot cīnīties pret Krievijas propagandu.

Neiekļauts sabiedrisko mediju pamatbudžetā

Šīs bažas parādījās šonedēļ pēc budžeta sarunām valdībā, kas notika aiz slēgtām durvīm. Finansējums minētajiem mērķiem tika nodrošināts vairākus gadus. Gadā nepieciešami 191 000 eiro Latvijas Radio 4 pastāvēšanai, kā arī Latvijas Radio 1 saturam mazākumtautībai, diasporai un Latgales apraides tehniskai nodrošināšanai. Savukārt LSM.lv angļu un krievu versijām nepieciešami 121 000 eiro.

Līdz šim šis finansējums bija nodrošināts no speciālas programmas līdzekļiem un nebija iekļauts sabiedrisko mediju pamatbudžetā.

Nu Ministru kabinets neesot gatavs atbalstīt šo finansējumu. Savukārt no iekšējiem resursiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzija to nodrošināt nevar.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga GrišāneAnnija Petrova

“Šis finansējums vairākus gadus sabiedriskajiem medijiem bijis pieejams konkrētā satura un platformu uzturēšanai un veidošanai, ko ir būtiski saglabāt. Pretējā gadījumā gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija norāda, ka viņi iekšējo resursu ietvaros nevar šīs funkcijas veikt. Vakar notika budžeta sarunas, kurās iezīmējās, ka šo finansējumu valdība nav gatava atbalstīt,” skaidroja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.

Viņa atzina, ka finansējuma īpašas programmas ārpus pamata budžeta rada lielus riskus. Šis esot jautājums Finanšu ministrijai par budžeta plānošanu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) uzsvēra, ka šos līdzekļus tomēr ir būtiski nodrošināt un pienesums sabiedrībai ir lielāks par finansējumam prasīto. Deputāts kritizēja NEPLP par par to, ka šie līdzekļi līdz šim nebija iekļauti bāzes budžetā. Viņš arī pauda pārliecību, ka šis jautājums vēl tiks pārskatīts.

Valdībā lēmuma vēl nav

Otrdien, 5.februārī, valdības sēdē arī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) informēja par šiem jautājumiem un aicināja tos risināt. Tā Latvijas Radio pēc sēdes norādīja Melbārde. Tomēr, vai līdzekļi būs, Melbārde atbildēt nevarēja.

Taujāts par sabiedrisko mediju finansējumu, otrdien Latvijas Radio pauda premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") komentēja: „Mūsu mērķis ir nepalielināt nodokļus, mūsu mērķis ir nepalielināt budžeta deficītu. Tas nozīmē - jebkura papildus prasība, kas parādās, ir jāskatās, kā iespēju robežās varētu pārdalīt naudu.

Šādā tehniskajā budžetā var atgādināt, ka nav iespējams mums atrisināt visas grūtības, kas valstī ir.

Bet mēs pieliksim visas pūles, lai iespējamā pārdales veidā finansētu tās lietas, kas ir nepieciešamas.”

Lēmumi vēl nav pieņemti, pēc valdības sarunām par budžetu otrdien Latvijas Radio norādīja Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Finanšu ministrijā tikmēr norāda, ka lēmums piešķirt vai nepiešķirt prasītos līdzekļus ir politiska izšķiršanās “Valdība pieņēma lēmumu par šiem jautājumiem lemt ārkārtas valdības sēdē, kas būs piektdien. Tas nozīmē, ka piektdien valdība pieņems gala lēmumus par visiem šiem jautājumiem,” sacīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Populārākais mazākumtautību radio

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" uzsvēra, ka sabiedriskie mediji ir viens no Latvijas drošības garantiem. Atteikties no Latvijas Radio 4 nozīmētu Latvijā populārākā mazākumtautību radiostaciju. “Latvijas valsts nav tik nabadzīga, lai šos līdzekļus neatrastu,” sacīja Āboliņš.

Arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsvēra, ka Latvijas Radio 4 auditorija ir ne tikai Rīgā, bet arī Latgalē. "Manuprāt, atstāt šo Latvijas daļu bez informācijas būtu ļoti nepareizi," viņa piebilda.

Klapkalne skaidroja, ka LR4 darbības finansēšanu janvārī un februārī paredzēts segt, pārdalot Latvijas Radio līdzekļus. Taču satura veidošanai atļauts izmantot tikai valsts dotāciju, ne medija pašu nopelnītos līdzekļus. Līdz ar to no marta vairāk naudas pārdalīt neesot iespējams.

Viņa uzsvēra, ka šī mērķa finansēšanai vajadzētu būt medija bāzes budžetā: “Pašlaik, kad jaunā valdība skatās un pārskata, tīri formāli var saprast – jā, tie nav pamatbudžeta izdevumi, lai gan savā ziņā mēs tos par tādiem uzskatām.” Klapkalne pieļāva, ka, iespējams, šonedēļ neizdevās izskaidrot valdībai “situācijas nopietnību” un iemeslu naudas nepieciešamībai.

No iekšējiem resursiem

„Sliktākajā gadījumā, saņemot nepārprotamu signālu no valsts, ka šī mērķdotācija netiek turpināta, ir attiecīgi jāpieņem lēmums. Acīmredzot valsts nevēlas turpināt vienu vai otru saturu atbalstošu programmu, kam arī seko tālākie secinājumi. Acīmredzot tad, ja mēs nespējam rast iekšējos resursus, tad šī programma mums jāslēdz,” sacīja Latvijas Televīzijas valdes loceklis Ivars Priede.

LSM.lv direktors Voldemārs Oliņš norādīja, ka pašlaik redakciju darbs tika nodrošināts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem. “Līdz šim neoficiālā informācija no ministriju puses liecināja, ka dotācijas tiks turpinātas, tādēļ arī līdz šim netika celta trauksme. Grūti pateikt, kādi tieši lēmumi tiks pieņemti, ja šī dotācija netiks turpināta. Iespējas ir divas: vai nu slēgt angļu un krievu valodu versijas, vai meklēt finansējumu LTV esošajā budžetā. Ņemot vērā, ka šogad finanšu situācija LTV jau tā ir saspringta, pastāv bažas, ka tiks pieņemts pirmais lēmums.

Turklāt deputātu lēmums neturpināt šo dotāciju būtu diezgan tiešs mājiens, ka šāds saturs nav nepieciešams.

Es, protams, domāju pretēji, bet tāpēc jau deputāti ir deputāti, lai lemtu, kas jādara."

Oliņš arī norādīja, ka LSM.lv angļu valodas versija ir faktiski vienīgais neatkarīgais ziņu avots, kur angļu valodā runājošā auditorija var iegūt objektīvas ziņas par Latviju. "Kā nākamais medijs, kas daudz ražo ziņas par Latviju angļu valodā, jāmin "Russia Today"," piebilda Oliņš.

"Tāpat arī krievu valodas redakcija ir unikāla ar to, ka faktiski ir vienīgais digitālais krievvalodīgais medijs Latvijā, kas var ražot sabiedriski nozīmīgu saturu, akli nesekojot auditorijas vēlmei pēc dzeltenā satura."

Reaģējot uz iespējamu angļu satura izņemšanu no Latvijas sabiedriskā mediju, Igaunijas mediju kolēģi pauduši, ka tādā gadījumā igauņiem vienīgais pieejamais saturs par notikumiem Latvijā būs Kremļa finansētais kanāls “Russia Today”.

KONTEKSTS:

LTV raidījums "Kultūršoks" februāra sākumā vēstīja par bažām, ka saistībā ar taupības režīmu no LTV programmas varētu pazust vairāki raidījumi, piemēram, "Nakts ziņas" un raidījums krievu valodā „Dzīve šodien” (Жизнь сегодня). Pašlaik raidījumu plānā nav finansējuma raidījumiem „Gudrs, vēl gudrāks” un „Balss pavēlnieks”.

Taupības pasākumus jau pagājušajā gadā, neraugoties uz krāšņu Latvijas simtgades programmu, piedzīvoja lielākā daļa pamatplūsmas raidījumu, tostarp arī ziņas. Savukārt šogad gandrīz par mēnesi tiek samazināta sezonālo raidījumu sezona, tai beidzoties 31. maijā, kā arī atkārtoti tiks apcirpti raidījumu budžeti.

Arī sabiedrisko mediju portāla LSM.lv 2019. gada budžets apstiprināts, ievērojot būtiskus taupības pasākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt