Pūpolu svētdiena, kad kristīgā baznīca atzīmē Palmu dienu, Latvijā ceļ godā šo kārklu dzimtas augu - pūpolu. Un neviens visā Baltijā par kārkliem un pūpoliem nezina tik daudz kā biologs Pēteris Evarts-Bunders, kuršvienīgais Baltijā ir ieguvis doktora grādu tieši kārklu un tostarp pūpolu pētniecībā: „Visi skaistie, lieli koki bija izķerti. Es tikai sievai doktora darbam pietaupīju liepas. Ne velti mani biologi sauca par Pūpolu Pēteri. Ja kāds kaut ko nezināja par šo ģinti, griezās pie manis. Jā, tā ir mana ģints.
Latvijas pirmās brīvalsts laikā arī bija pētnieks Karlis Starts, kas savāca ļoti daudz materiālu un pētīja pūpolus, taču nepaspēja visu, tā teikt, noapaļot. Bet pašlaik jāsaka, ka Baltijas valstīs es laikam esmu vienīgais tāds kārklu speciālists. Problēma ar šo ģinti bija, jo to ir daudz un grūti nosakāmas. Latvijā vien ir 20 sugas savvaļā un vēl kādi 67 hibrīdi. Tad nu bija, ko te darīt, un tā nu es visus bakalaura, maģistra un doktora gadus pētīju šo jauko kārklu un vītolu un pie reizes pūpolu daudzveidību Latvijā.
Ja mēs rēķinam, ka Latvijā savvaļā ir tikai nedaudz virs 100 kokaugu sugu, ieskaitot tādus sīkkrūmus kā mellenes un brūklenes, tad vītoli un kārkli ir piektā daļa no visām Latvijas kokaugu sugām. Mēs esam ar šo ģinti bagāta valsts. Kādreiz ar studentiem es jokoju, padomājiet, kas būtu, ja piemēram nebūtu priežu, nebūtu kokmateriālu, ja nebūtu bērzu, nebūtu, piemēram, finiera, nebūtu bērzu sulu. Bet padomājiet, ja nebūtu kārklu, tad visa nācija slimotu. Ja Pūpolu svētdienā nedabūtu pūpolu perinu.
Es ceru, ka šodien arī dabūšu pērienu un arī bērnus nopēršu, sakot „Apaļš kā pūpols, slimība ārā, veselība iekšā”.
Perot no rīta tuviniekus šajā Pūpolu svētdienā, var pievērst uzmanību pašiem pūpoliem, jo, kā izrādās, tie ir dažādi, stāsta pūpolu pētnieks biologs Pēteris Evarts-Bunders: „Tas pūpolītis ir ziedkopa, kārkli un vītoli ir īpaši ar to , ka Latvijā tie ir teju vienīgie augi - divmājinieki, kas nozīmē, ka ir vīrišķie un sievišķie pūpoli. Ja gribam nopērt pa dzimumiem, tad var paskatīties, kāds dzimums pūpoliem. Atšķirt to var. Vīrišķajiem pūpoliem ir putekšņi, sievišķajiem ir drīksnas. Ja no pūpola birst putekšņi, tad tas ir vīrišķais pūpols.”
Un tas, ka kristīgā pasaule savos rituālos izmanto tieši pūpolus, arī nav nejauši, atzīst Pēteris Evarts-Bunders: ”Droši vien tāpat kā ola. No ārēji it kā nedzīva, miruša, pumpurzvīņu klāta, melna pumpura pēkšņi, to micīti nometot, atklājas kaut kas balts, gaišs - no nedzīvā dzīvais. Tā ir atdzimšana. Un pēc garās, nogurdinošās un grūtās ziemas, lielajiem aukstumiem un ilgās gripas epidēmijas laika, saņemiet savu veselīgo pūpolu porciju un esiet veseli!”
Perot nevajag aizmirst pateikt arī simboliskos vārdus «Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!» vai «Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars”.
