Saeimas atbildīgā apakškomisija trešdien nolēma dubultpilsonību piešķirt visiem vecās trimdas latviešu pēctečiem. Taču no tiem, kas Latviju pametuši nesen, Latvijas pilsonība būs garantēta Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu pilsoņiem. Iespēja iegūt pilsonību tomēr saglabāsies arī tiem, kas spēs pierādīt, ka viņi senči ir latvieši un līvi, kas 19.gadsimta beigās dzīvoja Latvijā.
Lai arī nav precīzu datu, cik daudz ārzemēs iesakņojušies latvieši vēlētos paturēt arī Latvijas pilsonību, interese par to no aizbraucējiem ir, apliecina Uldis Brūns, kurš pirms vairākiem gadiem no Austrālijas pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Viņš stāsta, ka tikai retais trimdinieks savulaik zināja par iespēju Latvijas pilsonību saņemt.
Dubultpilsonības piešķiršana tiem, kas Latvija pameta padomju un vācu okupācijas dēļ, bijis viens visvieglāk atrisināmajiem jautājumiem. Šodien atbildīgās Saeimas apakškomisijas deputāti vienojās atļaut dubultpilsonību vecās trimdas pēctečiem līdz pat piektajai paaudzei, neatkarīgi no tā vai viņi dzīvo Amerikā, Krievijā vai citur.
Lielākā šķēpu laušana trešdien Saeimā bija par dubultpilsonību tiem, kas salīdzinoši nesen aizbraukuši uz ārzemēm. Koalīcija uzskata, ka šādos gadījumos dubultpilsonība pienākas Latvijai ģeopolitiski tuvu valstu - Eiropas savienības, Eiropas brīvās tirdzniecības zonas un NATO dalībvalstu pilsoņiem.
Deputāti tomēr saglabāja iespēju, ka atsevišķos gadījumos dubultpilsonību varētu saņemt kādas citas valsts pilsonis ar valdības lēmumu, bet vēl nevienojās par kritērijiem. Pretēji nacionālās apvienības uzstājībai politiķi atmeta ideju par atsevišķu sarakstu ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības vai NATO blokā, bet kur ir lielas latviešu kopienas, piemēram, Austrāliju vai Brazīliju. Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja Baiba Braže sacīja, ka šāds atsevišķu valstu uzskaitījums diskriminētu citas, kas nav sarakstā un būtu grūti pamatojams tiesā.
Tomēr daudzi Dienvidamerikā, Austrālijā un citur dzīvojošie varēs iegūt Latvijas pilsonību, pierādot, ka viņi ir pēcteči latviešiem vai līviem, kuri Latvijā dzīvojuši 19.gadsimta beigās, kad notika tautas skaitīšana. Deputātu atbalstītās izmaiņas paredz, ka šiem pilsonības saņēmējiem būs jānokārto valodas pārbaude, bet viņi varēs palikt pašreizējā dzīvesvietā.
Pilsonības likumā arī paredzēti arī stingrāki naturalizācijas ierobežojumi. Ja līdz šim ar tiesas spriedumu varēja liegt naturalizēšanās iespēju fašisma, šovinisma ideju paudējiem vai vienkārši musinātājiem uz nesaticību, tagad pietiks ar atsevišķu iestāžu viedokli. Čaklais neslēpj, ka šis pants vērsts, piemēram, pret valodu referenduma iniciatoru Vladimiru Lindermanu, kurš caur tiesu mēģina panākt pielaišanu naturalizācijas eksāmenam. Lindermans uzskata, ka izmaiņas ir vērstas tieši pret viņu. Tuvāko nedēļu laikā deputāti grib pabeigt darbu pie pilsonības likuma izmaiņām un paketi virzīs tālāk izskatīšanai Saeimā.
