Ūdens līmenis janvārī pie Zeļķu dzelzceļa tilta sasniedza rekordu. Šoreiz bažas rada ledus sablīvējums. Jaunie vižņi grūžas virsū vecajiem vižņiem.
"Tur atkal veidojas sablīvējums, un šī situācija turpināsies, jo arī nākamnedēļ solās būt sals.
Vižņu intensitāte saglabāsies un ledus turpinās krāties," brīdināja hidroloģe eksperte Līga Klints.
Pastiprināto ledus krāšanos Jēkabpils novadā apstiprina, taču noliedz, ka tāpēc Daugava vēlreiz būtu izgājusi ārpus krastiem. Aptuveni 20 kilometru garo posmu starp Jēkabpili un Pļaviņām pašvaldības darbinieki kopš pagājušās nedēļas apseko vismaz reizi diennaktī.
Jēkabpils novada civilās aizsardzības speciālists Tālis Zalva pastāstīja, ka šobrīd "neviena teritorija nav applūdusi".
"Iespējams, ka kaut kas ir nedaudz izgājis ārpus Daugavas gultnes, bet to neredz varbūt tāpēc, ka tur ir vēl šie iepriekšējie janvāra ledi. Bet tā, ka kādam būtu teritorija, māja vai pļava būtu applūdusi, tā nav," sacīja Zalva.
Krustpils pagasta iedzīvotāji, kas savas mantas bija pārnesuši uz augstākām vietām, tās nav pārvietojuši atpakaļ, stāstīja pašvaldībā.
Jēkabpilī un Pļaviņās šobrīd ir mazāks applūšanas risks.
Situācija gan var strauji mainīties, tāpēc pagaidām Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centrā neprognozē, vai dzelteno brīdinājumu piektdien nāksies pagarināt, paaugstināt vai atcelt.
KONTEKSTS:
Janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei. 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Dienu pirms tam, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Pāris dienas pēc tam, 16. janvārī, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā.