Panorāma

Pielaides jautājumu I.Pētersonei-Godmanei saista ar J.Savicki

Panorāma

Sāk uzņemt filmu "Homo Novus"

Ap Siguldas pili izcērt kokus

Ap Siguldas pili izcērt kokus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Siguldas centrā skats kā meža izcirtumā - nocirsta ošu aleja un nozāģēta lielu tūju rinda pie pašas pils. “Tas ir barbarisms,” saka aktīvs dabas vērtību sargs Ivars Zorgenfreijs. Tikmēr Siguldas domē norāda - koki tiek nocirsti, lai atjaunotu pils vēsturiskos stādījumus.       

Pie ceļa, kas ved uz Siguldas pili, rēgojas vien celms pēc celma, kas kādreiz bija lieli oši.

Pilnīgi nesaprotami, kā var nocirst veselos kokus, kuriem nav celmos puvumu pazīmes, neizpratni pauda Zorgenfrejs.

Daži koki bija jauni, daži 50, bet daži pat 100 gadus veci.  Ivars Zorgenfrejs ir sašutis, ka kokus cērt arī pašā Siguldas pils parkā, nozāģēta lieliskā tūju aleja, kura ir stādīta vēl Kārļa Ulmaņa laikā.  

Siguldas domē skaidro - oši nocirsti, jo tos esot skārusi postoša slimība. Kopumā pilsētā, tostarp pils parka apkaimē, nozāģēti apmēram 200 bīstami oši un citu sugu koki, jo tie apdraud iedzīvotāju un tūristu drošību.

Restaurācijas būvprojekta vadītāja, arhitekte Ināra Caunīte skaidroja, ka slims koks var salūst un tādiem kokiem atrasties publiskā vidē ir bīstami.  

Ivars Zorgenfrejs gan šos skaidrojumus apšaubīja, norādot, ka pats ir mežkopis 4.paaudzē, pārzina šīs lietas un  kokus nevar vienkārši nozāģēt bez pamatojuma.  

Šobrīd Siguldas pils kompleksā rit atjaunošanas darbi, kas izmaksās 4 miljonus eiro. Paralēli vēsturisko ēku sakārtošanai atjaunos arī vēsturiskos 19. gadsimta muižas dārza stādījumus. Tiekot izzāģēti koki, kuri iesējušies paši.

Caunīte stāstīja, ka tūjas ir padomju laika mantojums, tūjas nav ilgmūžīgi koki, un arī daudzas tūjas bijušas bojātas, tās arī aizsedza skatu uz pili un “dezorganizēja visu pils kompleksu”. 

Tā vietā iecerēts atjaunot ābeļdārzu, jo savulaik ceļš uz pili vedis caur  ābeļdārzu, un nelielas ābeles pili vairs nekad neaizsegs.

Tūjas nomākušas liela auguma Amūras ceriņus, kas ir retums.

Koku ciršana saskaņota ar novada būvvaldi. Bet Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums nav bijis nepieciešams, jo tas nav ne mežs, ne dabas liegums. Nav  ari ziņu, ka parkā bijis kāds  dižkoks.

“Bet vai varbūt parka labiekārtošana, nocērtot labus kokus? Tā nav labiekārtošana, tas ir barbarisms,” nosaka Ivars Zorgenfreijs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti