Guntars brauc uz rehabilitācijas centru Vaivaros regulāri, jau sešpadsmito gadu pēc kārtas. Nelaime ar viņu notika 2002.gadā.
"Bija maijs. Pirtī gāju, zināma vieta – piemājas dīķis, lēkāju vairākas reizes. Viens lēciens izrādījās liktenīgs - ūdenī iegāju par stāvu, un kakla trauma ir," stāsta rehabilitācija centra "Vaivari" klients Guntars Skrabis.
Šobrīd Vaivaros ārstējas arī divi jaunieši, kuri tādas pašas traumas guva šovasar. Viņu stāvoklis pagaidām ir diezgan smags – atzīst ārsti. Pēc lēciena uz galvas ne katram arī izdodas izdzīvot.
Un spēja pašam vadīt ratiņkrēslu tiek uzskatīta gandrīz par veiksmes stāstu.
"Tikpat reāli, ka viņš neko nevar – tikai kustināt acis, nelielas kustības rokās, viņam vajadzīgs asistents 24 stundas diennaktī. Ir pacienti, kuriem ir kaklā caurulīte, lai atsūktu krēpas, lai viņš nenosmaktu," stāsta rehabilitācija centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.
Šā gada karstā vasara negatīvi ietekmējusi peldēšanas traumu statistiku. Kaklu ir lauzuši jau ap 20 jauniešu, septiņi tikai pēdējas nedēļas laikā.
"Pamatā tie ir jauni vīrieši. Pārgalvība, pārdrošība, riska sajūta viņiem atšķirīga no vecākiem cilvēkiem. Bet ir arī pusaudži – 13, 15, 18 gadi," atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Šogad norisinās Veselības ministrijas organizēta kampaņa "Pārgalvis=Bezgalvis". Bet, pēc mediķu domām, lai tā būtu efektīgāka, nepieciešams sākt ar pavisam maziem bērniem – skaidrot riskus un varbūt pat vest viņus uz rehabilitācijas centriem, lai savām acīm redzētu, kādas var būt sekas.
