Pusdiena

Saeima sākusi budžeta izskatīšanu, likuma grozījumus skatīs steidzamības kārtā

Pusdiena

Moldovas prezidenta vēlēšanās būs nepieciešama otrā kārta

Studenti no visas Latvijas pieprasa lielāku valsts finansējumu augstākajai izglītībai

Ap 1000 studentu protestā prasa lielāku finansējumu augstākajai izglītībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Apmēram 1000 studentu no visas Latvijas pirmdien, 31.oktobrī, protesta akcijā Vecrīgā prasīja augstākajai izglītībai nodrošināt adekvātu finansējumu un arī risināt kvalitātes un pieejamības jautājumus.

Studenti: Tiksimies tur, kurp dodaties atvaļinājumā!

Vispirms studenti pirmdienas rītā pulcējās Strēlnieku laukumā, kur bija sanākuši ap 300 studentu no Ventspils, Rēzeknes, Liepājas, Rīgas.

Pēc tam jaunieši devās uz Saeimas namu, kur studentu skaits sasniedza jau 1000. Uz protesta akciju sabraukuši studenti no visas Latvijas. Pasākumā piedalījās arī privātajās augstskolās studējošie.

Studenti pie Saeimas nama skandēja dažādus saukļus, dziedāja dziesmas, ūjināja deputātiem.

Studenti turēja rokās plakātus ar dažādiem vēstījumiem, piemēram, "Studentu lieta - taisna un cieta", "Ja būsim izglītoti, nevadīsim valsti kā jūs", "Latvijai nepieciešama izglītota tauta!", "Mēs vēl tiksimies, studējot tur, kurp dodaties atvaļinājumā", "Labāk samaziniet budžeta vietas valdībā".

Studenti: Augstākās izglītības attīstība - neskaidra

"Studenti, mācībspēki, politiķi, Latvijas tauta! Latvija ir grāmata, kuru mēs veidojam. Mēs esam tās lapas, un mūsu zināšanas un darbi ir tās stāsts. Veidosim Latviju gudru un ieguldīsim tajā," tā pie Saeimas sapulcējušos uzrunāja arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Maira Belova.

Belova uzsvēra, ka augstākā izglītība ilgstoši bija atstāta novārtā, tā ir nepietiekoši finansēta un tā turpināt nedrīkst.

“Latvijai būtu jāvirzās uz valsts dotētu augstāko izglītību, un lūdzam izstrādāt valdībai konkrētu rīcības plānu, lai tuvākajos gados būtu skaidri saprotams, kādā virzienā virzās Latvijas augstākās izglītības sistēma,” uzsvēra Belova. 

Studenti prasa papildu finansējumu, lai Latvija varētu virzīties uz valsts dotētu augstāko izglītību

Budžeta vietas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas rūp studentiem šodien.

Studentiem pievienojās arī pasniedzēji un augstskolu vadība. Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna stāstīja, ka atbalsta studentu centienus piespiest valdību vairāk investēt izglītībā un zinātnē.

"Tas, kas notiek šeit, protams, saistās tieši ar budžeta vietu palielināšanu, bet mūsu uzstādījums ir -

izglītībā jāpalielina finansējums kopumā. Ne tikai izglītībā, bet arī zinātnē. Tāpēc mēs esam šeit. Mēs atbalstām mūsu studentus! Mēs stāvam aiz viņiem!" sacīja Juhna.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Šis bija viens no pēdējā laika skaļākajiem un daudzskaitlīgākajiem protestiem, kas šķietami sasniedza mērķi. Visi uzrunātie politiķi atzina, ka protests nepalikšot bez pozitīvām sekām. 

Reizniece-Ozola nemazināt budžeta vietu skaitu

Pie studentiem bija pienākusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), kura norādīja, ka lūgs izglītības ministru Kārli Šadurski ("Vienotība") līdz martam nākt klajā ar savu augstākās izglītības reformu plānu.

Ministre, tāpat kā premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), uzsvēra, ka budžeta vietu skaits paliks nemainīgs. 

"Nekam neņem nost. Tā ir bijusi Izglītības ministrijas plānošanas kļūda, jo finansējums tik, cik prasīja Izglītības ministrija augstākajai izglītībai, tajā skaitā arī atalgojuma palielināšanai 2017. gadā tika piešķirts," teica ministre, norādot, ka par atalgojumu augstskolās un studiju vietām 2018. un 2019. gadā diskusija notiks jau nākamajā gadā.

Pēc ministres teiktā, valsts budžeta studiju vietas nav plānots samazināt nedz nākamgad, nedz aiznākamgad. "Ir plānots, ka tās paliks 2016. gada līmenī," teica ministre.

 “Ar šo jūsu aktivitāti mēs lielāku akcentu uzliksim uz augstāko izglītību ikdienas darbā. Jo viens ir budžets, otrs – lai mēs tiktu arī līdz konceptam un konkrētām likumdošanas iespējamām izmaiņām. Tā kā paldies par aktivitāti,” pauda premjers.  

Pirmdien vispirms studenti pulcējās Strēlnieku laukumā. Pēc tam viņi devās uz Saeimu, kur pirmajā lasījumā skata nākamā gada budžeta projektu. Pēc tam studenti devās uz Finanšu ministriju, bet gājiens noslēdzās pie Izglītības un zinātnes ministrijas.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") ar studentiem pirmdien netikās, jo ir komandējumā. Tikmēr Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ilze Viņķele ("Vienotība") aicina studentus neapstāsies pie šīsdienas pirmā sasnieguma.

"To problēmu, ko atzīst arī paši studenti, ir pulka vairāk nekā tikai jautājums par budžeta vietu fizisku pieejamību. Piemēram, viens neizrunāts jautājums ir veids, kā sadala budžeta vietas arī starp augstskolām. Tāpēc ļoti ceru, ka studenti kurbulēs un urdīs uz atklātu diskusiju," sacīja Viņķele.

"Gājiena mērķis ir parādīt mūsu politiķiem, ka augstākajā izglītībā  ir mērķtiecīgi tuvākajos gados jāiegulda. Līdz šim augstākā izglītība ilgstoši ir atstāta novārtā politiskās gribas [trūkuma] dēļ un nepietiekoši finansēta no valsts puses, ko ir norādījuši gan OECD, gan Pasaules Bankas eksperti," "Rīta Panorāmā" sacīja LSA vadītāja Belova.

Pēc viņas sacītā, gājiena mērķis ir arī parādīt, ka LSA iestājas par izglītotu tautu un ka Latvijai nepieciešams virzīties uz valsts dotētu augstāko izglītību, ņemot piemēru no Igaunijas un citām kaimiņvalstīm.

Jāpārskata budžeta vietu sadalījums

Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” izteica nosodījumu IZM, kura pieļāvusi ideju par budžeta vietu samazinājumu. Arodbiedrība par plānoto budžeta vietu samazinājumu uzzināja no IZM pievienotajiem paskaidrojumiem nākamā gada valsts budžetam. Tāpat arodbiedrība cer, ka valdība ņems vērā studentu sarīkoto protestu un dotie solījumi cīnīties par budžeta vietu nesamazināšanu tiks pildīti.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Vilnis Ķirsis ("Vienotība") Latvijas Radio norādīja, ka valdība piešķir naudu budžeta vietām, taču tālāk to sadala augstākās izglītības padome, kas nolemj, kurām programmām budžeta vietas būtu jāpiešķir. Viņš uzskata, ka augstākās izglītības padomei pagaidām lēmumi ir atrauti no reālās ekonomikas, eksaktajām programmām piešķirot par maz budžeta vietu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jau vēstīts, ka studentu nemierus raisījusi Izglītības un zinātnes ministrijas iecere samazināt budžeta vietas studijām augstskolās. Ietaupīto naudu plānots novirzīt akadēmiskā personāla atalgojumam, kas nepieciešams, īstenojot pedagogu atalgojuma reformu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" gan norādīja, ka nākamā gada budžetā finansējums ir iezīmēts, lai budžeta vietas saglabātu līdzšinējā apjomā. Finansējums trūkstot budžeta vietām 2018. un 2019.gadā. Ministrs solīja darīt visu, lai trūkstošā nauda būtu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti