Latvijas Radio kļuva zināms, ka 1000 AS "Sadales tīkls" darbinieku jauno gadu uzsākuši bez parakstītiem darba līgumu pielikumiem par izmaiņām darba kārtībā.
To Latvijas Radio apliecināja arī kāds cilvēks, kas strādā uzņēmumā, taču vēlējās palikt anonīms. Viņš stāstīja: "Praktiski no 1. janvāra mēs strādājam bez līguma. Darba līgumam nav papildinājuma. Iepriekšējais līgums ir uz nenoteiktu laiku. Bet ar 1. janvāri mainās struktūrvienības, mainās darba apjomi, apraksti, līdz ar to līguma papildinājums un samaksa – viss mainās. Un par izmaiņām mēs neesam parakstījušies. Sola nenoteiktā laikā – janvāra vidū kaut kur. Tā ir visā Latvijā, ja to var nosaukt par reorganizāciju.”
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, pastāvot bažas, ka līgumā būs ierakstīti nesaskaņoti nosacījumi vai tas varētu tikt piedāvāts ar atpakaļejošu datumu.
"Sanāk, ka mēs strādājam pēc vecā līguma, bet īstenībā tas nav spēkā, jo viss ir mainījies ar 1.janvāri. Jautājums arī, cik darbinieki ir pasargāti?" vaicāja uzņēmuma darbinieks.
Latvijas arodbiedrības "Enerģija", kas apvieno elektroenerģētikā, siltumapgādē un citur strādājošus cilvēkus, un tajā skaitā pārstāv arī "Sadales tīkla" arodbiedrības biedrus, priekšsēdētājs Aivars Āboliņš norādīja, ka par šādu situāciju neviens sūdzējies nav.
"Mūsu "Sadales tīklos" šobrīd notiek būtiskas strukturālas izmaiņas, kas saistītas ar darbības efektivitātes procesu realizēšanu. Un šajā gadījumā ir notikuši konkursi uz jauniem amatiem. Diezgan sarežģīts process," teica Āboliņš. Pēc viņa teiktā, tā rezultātā ir cilvēki, kas ieguvuši iespēju turpināt darba attiecības – ir pārapstiprināti jaunos vai līdzšinējos amatos.
"Ir liels apjoms, un darba devējs šobrīd nespēj līdz galam tikt galā ar juridisko pusi, ar šiem dokumentiem, kas saistīti ar izmaiņām darba līgumos un tiem pielīdzinātiem dokumentiem.
Man personīgi neviens par to nav sūdzējies. Es pieļauju, ka šāda situācija varēja būt izveidojusies. Un kādai daļai cilvēku šī brīža pēdējās aktuālās izmaiņas nav fiksētas kādos no šiem dokumentiem. Es pieļauju," teica Āboliņš.
Darbiniekus aicina vērsties arodbiedrībā, solot aizstāvēt viņu intereses. Šobrīd gan secināt, ka darbiniekus varētu gaidīt kādas negatīvas sekas esošās situācijas dēļ, arodbiedrībā nevarot.
"Ņemot vērā, ka personāla atlase noslēdzās decembra beigās, informācija ir ievadīta personāla uzskaites sistēmās un darba līgumu pielikumi šobrīd tiek gatavoti. Tas ir apjomīgs darbs, jo darba līgumu pielikumi jāsagatavo aptuveni 1000 uzņēmuma darbinieku, ko plānojam izdarīt līdz janvāra vidum.
Uzņēmuma darbiniekiem nav pamata satraukties ne par darba ņēmēja tiesībām, ne darba drošību. Par darba līgumu pielikumu sagatavošanas termiņu ir informēti gan paši darbinieki, gan arodbiedrība," klāstīja Smirnova.
Valsts darba inspekcijā skaidro, ka apstākļi katrā konkrētā situācijā var būt atšķirīgi. Tādēļ darbiniekam jārīkojas atkarībā no konkrētās situācijas, uzsver Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa.
"Galvenā doma, kas ir jāatceras, ka, ja darbiniekam mainās līguma nosacījumi: samaksa, amata pienākumi, iespējams, darba laiks, jebkuri no darba līguma nosacījumiem, tad tie ir darba līguma grozījumi, par kuriem ir jāvienojas darbiniekam ar darba devēju."
Ja grozījumiem darbinieks nepiekrīt, tad darba tiesiskās attiecības varot izbeigt. Inspekcijā norāda - neskaidrību gadījumā, lai darbinieki vispirms izprastu savas tiesības, var vērsties Darba inspekcijā vai arodbiedrībā.
